AKTUALITĀTES
   
67269

Valdība apstiprināja C hepatīta pacientu reģistra izveidi
Apskatīt komentārus (0)


28.06.2016


Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr.746 „Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija):
<... Esošā VHC epidemioloģiskā uzraudzība Latvijā ir vienotas Eiropas uzraudzības sistēmas sastāvdaļa (The European Surveillance System (TESSy)), kuras galvenie uzdevumi ir tendenču un izplatības izmaiņu monitorings laikā, teritoriju un iedzīvotāju grupu ietvaros, VHC epidemioloģijas īpatnību izzināšana (inficēšanās veidi, riska faktori, riska grupas), uzliesmojumu noteikšana, kontroles pasākumu t.sk. epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšana, profilakses pasākumu plānošana, attīstība un efektivitātes novērtēšana, ziņošana Eiropas Savienības Epidemioloģiskās uzraudzības sistēmai (TESSy) u.c. epidemioloģiskās drošības vajadzības.

Akūtu VHC gadījumu reģistrācija Latvijā epidemioloģiskās uzraudzības nolūkam ir uzsākta 1992.gadā un kopš 1998.gada tiek reģistrēts arī hronisks C hepatīts. Laikā no 1992. līdz 2015. gadam reģistrēti 2536 akūtā VHC gadījumi un 20 014 hroniskā VHC gadījumi. SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā no jauna atklāj vidēji 1528 akūtā un hroniskā VHC slimniekus gadā.

2015. gadā Latvijā ir uzskaitīti 1859 VHC gadījumi, no kuriem 70 ir akūta VHC un 1789 – hroniska VHC gadījumi. Salīdzinot ar 2014. gadu, ir vērojams VHC gadījumu pieaugums par 95 gadījumiem (2014. gadā – 1 764 VHC gadījumi, t.sk. 58 akūta VHC gadījumi). Pieaudzis arī gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju – akūts VHC – 3,5 (2014.g. – 2,9) un hronisks VHC – 90,1 (2014.g. - 82,5 ) [ Slimību profilakses un kontroles centra dati]

Pēc pētījuma rezultātiem Latvijā VHC izplatība ir aptuveni 2% (C hepatīta vīrusa ribonukleīnskābe – 1,7%, antivielas pret C hepatīta vīrusu – 2,4%). Līdz ar to saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem aptuveni 34 000 – 48 000 Latvijas iedzīvotāju ir inficēti ar C hepatīta vīrusu.

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) reģistrē VHC gadījumus epidemioloģiskās uzraudzības nolūkā atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumu Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.7) 2. un 3.pielikumā noteiktajam. Saskaņā ar šiem noteikumiem ārstniecības persona ziņo par hronisku vai akūtu C hepatītu gadījumu. Atbilstoši minētajai kārtībai infekcijas slimību gadījumu uzskaiti nodrošina SPKC uzturētā vienotā infekcijas slimību reģistrācijas sistēma VISUMS. Tā kā VISUMS tiek apkopota informācija par saslimšanas gadījumiem un šo gadījumu epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, šī datu bāze nav paredzēta klīnisko datu analīzei un līdz ar to nedod iespēju novērot un izvērtēt hronisku, ilgi noritošu infekcijas slimību norisi. VISUMS sistēmā dati par infekcijas slimību gadījumiem tiek apkopoti epidemioloģiskās uzraudzības nolūkam konkrētajiem laika posmiem un netiek paredzēta datu reģistrācija par tālāko slimības norisi, piemēram, C hepatīta gadījumā vienreizēji tiek reģistrēts saslimšanas gadījums, bet nav iespējams vērtēt tālāko slimības gaitu – slimības attīstību (aknu fibroze, ciroze u.tml.), kā arī netiek identificēti un atskaitīti pacienti, kuri ir izārstējušies vai miruši dažādu iemeslu dēļ. Šādu gadījumu identificēšana un datu apkopošana ir iespējama tikai veidojot dinamisku C hepatīta pacientu reģistru, ar iespēju regulāri papildināt datu bāzi ar attiecīgu klīnisko informāciju.  

Apkopojot datus par VHC pacientiem, tiks nodrošināta iespēja izsekot katra slimības gadījuma norisei un ārstēšanai, kā arī izvērtēt ārstēšanas rezultātus, tādējādi sniedzot iespēju analizēt ārstēšanas izmaksu efektivitāti. Ņemot vērā VHC augstās ārstēšanas izmaksas, ir ļoti svarīgi nodrošināt precīza pacientu skaita apzināšanu atbilstoši slimības norises stadijām, kā arī nodrošināt ārstēšanas izmaksu efektivitātes analīzi, lai precīzi plānotu nākotnē nepieciešamos resursus šīs slimības ārstēšanai un veidotu bāzi „samaksa par rezultātu” (angl. – pay for performance) sistēmas ieviešanai.

Papildus arī jāņem vērā, ka VHC ir ilgstoši noritoša slimība, kuras ārstēšanai ir nepieciešamas lielas izmaksas, tādēļ nav iespējams nodrošināt vienlaicīgi visu inficēto personu ārstēšanu.  VHC ārstēšanas izmaksas vienam pacientam var sasniegt pat 40 000 EUR un kopumā VHC ārstēšanai 2016.gadā tiks atvēlēti aptuveni 5% no ambulatori lietojamo medikamentu un medicīnisko  ierīču kompensācijai paredzētā veselības budžeta. Tādēļ ir būtiski nodrošināt precīzu ārstniecības datu analīzi, lai varētu plānot nepieciešamos finanšu resursus, kā arī lai izsekotu pielietotās terapijas efektivitāti. Pacientu specifiskie dati (ekonomiskā aktivitāte, sociālais statuss, riska faktori) tiks izmantoti padziļinātai VHC pacienta profila izpētei, tādējādi radot iespēju veikt mērķtiecīgus pasākumus atsevišķi pa mērķgrupām. Piemēram, ir būtiski zināt infekcijas izplatīšanās ceļus, kā arī to, kā tas tiek atklāts jaundzimušajiem – šāda informācija ir nozīmīga, lai izvērtētu profilaksi un diagnostiku – piemēram, izvērtējot nepieciešamību izmeklēt grūtnieces uz VHC. Savukārt, dati par slimības diagnostiku, stadijām, gaitu, pielietoto terapiju u.tml., tiks izmantota, lai izvērtētu pielietotās ārstēšanas metodes un izmantoto medikamentu izmaksu efektivitāti un turpmākos nepieciešamos resursus, kā arī dos iespēju grupēt pacientus, kam terapija ir visnepieciešamākā un to nodrošināt pēc iespējas ātrāk.

VHC pacientu reģistrs atrisinās iepriekš minētās problēmas.
Tas tiks veidots kā viens no moduļiem Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu vienotās informācijas sistēmā PREDA (turpmāk – PREDA). Tādēļ noteikumi Nr.746 tiek papildināti ar attiecīgajiem punktiem un pielikumu – C hepatīta pacienta karte.

Izveidojot VHC reģistru, tiek plānota sasaiste ar citiem reģistriem un informācijas avotiem, kā arī integrāciju e–veselības informācijas sistēmā. Jaunais papildu modulis PREDA apkopos un analizēs informāciju dinamikā, sniedzot iespēju identificēt pacienta datus dažādos reģistros (VISUMS, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze u.c.).

Projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.746 7.punktu ar 7.10.apakšpunktu, nosakot, ka statistiskās informācijas kopsavilkums tiek veidots par pacientiem, kuriem diagnosticēts VHC.
Noteikumu Nr.746 12.punkts tiek papildināts ar 12.4.apakšpunktu, lai nodrošinātu nepieciešamo datu salīdzināšanos ar VISUMS reizi diennaktī, par katru reģistrētu VHC gadījumu.

Ārstniecības iestāde, kurā ir infektologs hepatologs ievadīs datus PREDA pēc katra būtiska ārstniecības posma (piemēram – biopsijas rezultāti, ārstu konsīlija slēdziens, uzsākts vai pabeigts etiotropās ārstēšanas posms u.tml.). Lai nodrošinātu VHC pacientu reģistru, ārstniecības persona elektroniski ievadīs nepieciešamo informāciju saskaņā ar projekta jauno 14.pielikumu „C hepatīta pacienta karte”, kas paredzēts projekta 1.4.punktā. Noteikumu projekts arī paredz, ka ārstniecības iestādes līdz 2017.gada 31.maijam ievadīs datus par visiem VHC pacientiem, kam uzsākta ārstēšana no 2016.gada 1.janvāra līdz brīdim, kad reģistrs būs izveidots. Noteikumu projekts paredz, ka ārstniecības persona atjauno datus reģistrā par VHC pacientu pēc katra ārstēšanas posma, tai skaitā izvērtējot terapijas efektivitāti sešus mēnešus pēc ārstēšanas pabeigšanas.

Esošo noteikumu Nr.746 11. un 14.punkts paredz, ka Reģistrā iekļautā informācija tiek glabāta, nodrošinot Fizisko personu datu aizsardzības likuma un Pacientu tiesību likuma prasību izpildi. Tāpat šo noteikumu 14.punkts nosaka, ka Reģistrā iekļauto informāciju izmanto Statistikas likumā, Pacientu tiesību likumā un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā. Reģistrā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija. ...>




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Gaismas iela 19 k-8, Ķekava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2123, Latvija

Logo +371 26062077
Logo apvieniba@apvienibahiv.lv