Strīdi par farmakoterapiju ar metadonu
Apskatīt komentārus (0)
24.12.2010
"Nepareizais viedoklis": http://www.ecad.net/nyh8/nyh115lv.pdf
Glāzgovas universitātes Narkotiku lietošanas pētījumu centra pētījums apšauba Skotijas lielākās metadona programmas efektivitāti. Šī programma aptver aptuveni 22 000 narkomānu, kuri no valsts saņem metadonu. Profesors Nils Makkegani (Neil Mc Keganey) un Centra pētnieku grupa izpētīja, kāda ir 400 narkomānu, kuri lieto metadonu, tieksme tam pievienot heroīnu. Un tas tika salīdzināts ar tiem narkomāniem, kuri saņēma cita veida ārstēšanu. Pētījums atklāja, ka izraudzītā grupa, kas saņēma metadonu pēdējo triju mēnešu laikā, heroīnu lietoja mazāku dienu skaitu.
Taču noskaidrojās, ka tie, kas saņēma lielas metadona devas, tikai nedaudz samazināja to dienu skaitu, kad viņi šajā periodā papildus lietoja heroīnu, salīdzinājumā ar tiem, kas lietoja mazākas metadona devas.
Profesors Makkegani darba rezultātus komentēja šādi: Viens no galvenajiem stimuliem, kāpēc Skotijā pastāvēja metadona programmas, bija ticība tam, ka, izsniedzot atkarīgajiem metadonu, sabiedrībai izdosies samazināt noziegumu skaitu, kas tiek izdarīti, lai iegūtu narkotikas. Mūsu pētījums nonāca pie secinājuma, ka tas nenotiek.
Pēc stingrākajām aplēsēm metadona programma Skotijai ik gadu izmaksā 25 miljonus sterliņu mārciņu gadā, kas liek apšaubīt lietderību apgādāt ar metadonu vēl lielāku narkomānu skaitu.
Toriju līdere Anabella Goldija paziņoja, ka arguments par to, ka, nodrošinot narkomānus ar metadonu, mēs samazināsim noziegumu skaitu, šodien vairs nav aktuāls.
Es nekad neesmu apstrīdējusi to, ka metadonam ir sava loma kā tiltam starp narkomāna atkarību un atveseļošanos, taču šī analīze pilnīgi sagrauj vienu no galvenajiem argumentiem par labu vispārīgai metadona programmai kaitējuma mazināšanai, proti, noziegumu skaits, izrakstot metadonu narkoatkarīgajiem, nesamazinās.
Skotijas valdība par jaunu narkotiku apkarošanas stratēģiju paziņoja 2008. gada maijā; stratēģija ir vērsta uz to, lai narkomāniem palīdzētu atbrīvoties no savas atkarības. Ministri šai stratēģijai iedalīja vismaz 94 miljonus sterliņu mārciņu tuvākajos trīs gados.
(Avots: Scotland on Sunday)
"Pareizais viedoklis": http://ar2006.emcdda.europa.eu/lv/page010-lv.html
Pašlaik ir apkopoti droši fakti, kas liecina, ka aizvietotājterapijas programmas ar tādiem medikamentiem kā metadons un buprenorfīns dod labus rezultātus. Pētījumi apliecina, ka aizvietotājterapijas rezultātā mazinās nelegālu narkotiku lietošana, narkotiku injicēšanas biežums, kā arī uzvedība, kas ir saistīta ar augstu HIV un citu infekcijas slimību izplatīšanas risku, piemēram, kopēja injicēšanas aprīkojuma izmantošana, turklāt uzlabojas gan pacientu sociālās funkcijas, gan vispārējais veselības stāvoklis. Pētījumi ir ļāvuši secināt, ka, iespējams, samazinās arī noziedzīgās darbības un ka aizvietotājterapijas pietiekams nodrošinājums var palīdzēt samazināt ar narkotiku lietošanu saistīto nāves gadījumu skaitu. Labākos rezultātus nodrošina laicīga iesaistīšanās programmā, pietiekams aizvietotājterapijas ilgums un nepārtrauktība, kā arī adekvātas medikamentu devas.
Opioīdu medikamentozās terapijas vienīgais mērķis nav ilgtermiņa narkotiku aizvietošana. Metadonu un buprenorfīnu lieto arī, lai palīdzētu atmest opioīdu lietošanu, šādos gadījumos terapijas mērķis ir palīdzēt pacientiem atradināties no opioīdiem, noteiktā laikposmā samazinot medikamentu devas, lai pēc iespējas mazinātu paģiru sindromu. Dažkārt kā recidīvu novēršanas palīglīdzekli lieto opioīdu antagonistu naltreksonu, riebumu izraisošu opioīdu atkarības medikamentozās terapijas līdzekli, jo tas bloķē heroīna iedarbību, tomēr vēl nevar runāt par drošu faktu bāzi, kas liecinātu par labu šā līdzekļa izmantošanai.
Dažās valstīs (Vācijā, Spānijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē) ir arī heroīna terapijas programmas, tomēr to pacientu skaits, kas saņem šo terapiju, salīdzinājumā ar citiem narkotiku aizvietotājterapijas veidiem, ir ļoti neliels (visticamāk tas nepārsniedz 1% no kopējā pacientu skaita). Šis terapijas veids joprojām ir strīdīgs, un pārsvarā tie ir zinātniski izmēģinājumi, cenšoties ārstēt ilgtermiņa lietotājus, kam nelīdz citi ārstniecības risinājumi.
Nesen veiktā pētījumā par narkotiku atkarības ārstēšanas ietekmi uz HIV infekcijas profilaksi ir konstatēts, ka uz uzvedību vērsti iejaukšanās pasākumi var sekmēt aizvietotājterapijas pozitīvo ietekmi uz HIV pārnešanas novēršanu, kamēr piemērojot tikai psihoterapiju, rezultāti mēdz būt dažādi. Atturēšanās terapija sekmē HIV novēršanu, ja pacienti ārstējas 3 mēnešus vai ilgāk.
Atpakaļ