HIV-infekcija nav problēma bērnudārzos
Apskatīt komentārus (0)
07.10.2017
Pazīstamais televīzijas raidījumu vadītājs Aleksandrs Gordons 2015. gadā savā raidījumā paziņoja, ka HIV-infekcija neeksistē. Savukārt speciālisti katru mēnesi ziņo, ka palielinās ar HIV inficēto skaits. Cilvēks, kuram nav pamatzināšanu par šo slimību, saņemot tik pretrunīgu informāciju, vai nu norobežosies no situācijas vai arī sāks no visa baidīties. Galvenā problēma ar HIV-infekciju ir tāda, ka cilvēki praktiski neko par to nezina. Absolūta neizglītotība rada vai nu nepamatotas bailes vai, kas ir daudz nopietnāk, nepamatotu bezbailību. Cilvēks, kas ignorē riskus, neko nedara, lai būtu pasargāts. Tagad pieaug jaunu ar HIV inficēšanās gadījumu skaits, kas saistīti tieši ar nezināšanu. Un vienīgā “pote” pret šo slimību ir informētība.
Tie, kuri noliedz HIV, bieži runā, ka neviens vēl nav nomiris no AIDS. Bet tas nav gadsimta atklājums. No AIDS tiešām nemirst, bet mirst no slimībām, ar kurām cilvēks zemās imunitātes dēļ nespēj cīnīties. Nav tādas slimības AIDS – tas ir simptomu komplekss, kas parādās uz imūndeficīta fona. Tāpēc vienīgais veids, kā cīnīties ar HIV-infekciju, ir ārstēšanās, kas vērsta uz maksimāli liela vīrusa daļiņu daudzuma iznīcināšanu cilvēka organismā.
Terapija ilgst visu mūžu, ir dārga, un valsts ārstēšanai piešķir milzīgu naudu. Ārstējoties vīrusu aktivitāte ir nulles līmenī, imunitāte darbojas labi, un risks ar kaut ko saslimt ir maksimāli zems. Turklāt samazināts arī risks inficēt apkārtējos. Būtībā tā ir hroniska slimība, ko pagaidām nevar izārstēt, jo, pārtraucot terapiju, vīruss atjauno savu postošo mehāniku.
Ir trīs galvenie inficēšanās riski: dzimumkontakts, vertikālais – no mātes bērnam, ar asiņu starpniecību. Mazi bērni nelieto narkotikas, viņiem nav dzimumdzīves, bērnudārzos neveic asins pārliešanu, - tad kā bērns var inficēties? Panikas pārņemtās mātes spriež par hipotētiskiem nobrāzumiem un kodumiem, bet – lai inficētos ar HIV, vīrusam ir jānokļūst asinsritē. Bojājot ādas virsējo slāni, asinis “iznāk ārpusē”, nevis plūst uz iekšu.
Turklāt visi HIV-pozitīvie bērni saņem terapiju, kas samazina vīrusa aktivitāti, un šādā gadījumā pat tiešā kontaktā inficēšanās risks samazinās par 98%. Teorētiski ir divi procenti inficēšanās riska, - tad ir jāielej sevī šļirce inficētā bērna asiņu. Tāpēc HIV-infekcija nav problēma bērnudārzos.
Āda ir ideāla barjera vīrusam, tāpēc ikdienišķs vīrusa nodošanas veids ir gandrīz neiespējams. Kas attiecas uz tetovēšanu, pedikīru un manikīru, ko veicot, ir kontakts ar asinīm, ir jāievēro vienkāršs noteikums – jāseko, lai viss, kas saskaras ar jūsu ādu, būtu sterils, bet vēl labāk – vienreiz lietojams. Tādā gadījumā risks inficēties ar HIV līdzinās nullei.
Ikviens cilvēks, saņemot drūmo ziņu par savu veselību, izjūt stresu. Taču, lietojot narkotikas, daudzi saprot, ka pastāv inficēšanās risks. Bet, ja cilvēks nekad nav lietojis narkotikas, viņam bijis pareizs dzīvesveids, uzzinot diagnozi, ir pamatīgā šokā, jo nevar iedomāties, kur viņš būtu varējis inficēties ar HIV.
Tāpēc ļoti svarīgi diagnozi pavēstīt tā, lai cilvēks neaizbēgtu, nedotos klusi nomirt, neslēptu savu statusu no tuviniekiem, bet sāktu ārstēties.
Pārsteidzošs ir fakts, ka cilvēki ar HIV-infekciju nebaidās nomirt, bet baidās, ka no viņiem novērsīsies. Vairums domā: HIV ir apkaunojoša slimība. Ja kāds atzīsies, ka viņam ir HIV, es viņam metīšu līkumu. Šīs bailes seko kopš 80. gadiem, tās mums ir zemapziņas līmenī un ir grūti iznīdējamas. Daudziem HIV joprojām ir kā melns spiedogs, kas nosaka attieksmi pret cilvēku.
Ņemot vērā, ka daudzi no viņiem ir 20-50 gadus veci, statistiski ir ļoti augsta iespējamība, ka var satikties ar sava vecuma HIV-inficētu cilvēku. Un viņš nav narkomāns vai bomzis. Viņš ir parasts garāmgājējs, kaimiņš vai kolēģis.
Mēs dzīvojam laikmetā, kad katrs cilvēks potenciāli var būt inficēts. Svarīgi saprast, kur sākas riskanta uzvedība, un izstrādāt personīgo atbildību par savu dzīvi un veselību. Un noteikti ir jāzina savs HIV statuss. Nav infekcijas – saudzējiet veselību un velti neriskējiet. Ir infekcija – nespēlējiet spēlītes ar nāvi un nebaidieties vērsties pēc palīdzības, lai varētu kontrolēt slimību un tālāk dzīvot normāli, pilnvērtīgi.
Atpakaļ