Pierâdîjumi par N=N: Kâpçc nenozîmîgs risks inficçties ar HIV ir vienâds ar nulles risku
Pçdçjâ
gada laikâ daudzas organizâcijas, kas strâdâ HIV profilakses un
ârstçðanas jomâ, ir pievienojuðâs jaunajai kampaòai par
atbalstu apgalvojumam, ka inficçðanâs ar HIV nenotiek, ja vîrusu
slodze, lietojot antiretrovîrusu terapiju (ART), ir nenosakâmâ
lîmenî. Un lai arî par to, cik efektîvi ART samazina iespçju
inficçties ar HIV, ir sen zinâms, apgalvojums, ka ART pârtrauc
infekcijas tâlâknodoðanu, ir kaut kas pavisam jauns.
Ðî jaunâ pieeja ir ïoti svarîga, jo aizspriedumi un HIV pozitîvo cilvçku diskriminâcija joprojâm ir plaði izplatîta. Tâdçjâdi, lai arî uz jautâjumu: vai cilvçks ar nenosakâmu vîrusu slodzi ir infekciozi bîstams, var vienkârði atbildçt „nç”, daudz sareþìîtâk ir paskaidrot – kâpçc. Ðajâ rakstâ ir apkopota svarîgâko pçdçjo 20 gadu laikâ veikto pçtîjumu izlase, pierâdîjumi, kuri ir tieði pretstatîti aizspriedumiem un bailçm no HIV, kas vçl joprojâm ir plaði izplatîta parâdîba.
N=N:
Nenosakâma = Nenododama tâlâk
2016.gadâ uzsâktâ kampaòa „Nenosakâma = Nenododama tâlâk” balstâs uz sekojoðu apgalvojumu: „Cilvçks, kurð dzîvo ar HIV un kuram ir nenosakâma vîrusu slodze nenodod infekciju tâlâk saviem partneriem”.
Ðo
paziòojumu ir parakstîjuðas vairâk nekâ 350 ar HIV aprûpi
saistîtas organizâcijas no 34 pasaules valstîm, ieskaitot tâdas
vadoðâs zinâtnes un medicînas organizâcijas, kâ Starptautiskâ
Apvienîba cîòai ar AIDS (IAS), ANO Apvienotâ programma cîòai ar
HIV/AIDS (UNAIDS) un Britu HIV-Asociâcija (BHIVA).
Ðî
paziòojuma atbalsts ir ievçrîbas cienîgs arî tâpçc, ka zinâtne
nevar pierâdît negatîvu rezultâtu, tas ir nevar pierâdît to, ka
kaut kas nenotiks. Taèu tiem, kuri apgalvo, ka pie nenosakâmas
vîrusu slodzes HIV iespçjams nodot tâlâk, vajag to kaut kâdâ
veidâ pierâdît.
20
gadu laikâ savâktie pierâdîjumi
Zinâtniskâ
pieeja izpratnei par pasaules kârtîbu parasti ietver sevî trîs
posmus:
-
Kaut kâ novçroðanu.
-
Vienas vai vairâku hipotçþu, kuras varçtu to izskaidrot,
izvçli.
-
Jebkuras teorijas pârbaudi ar piemçrotu eksperimentu.
Ðîs
pieejas stiprâ puse ir tâ, ka jebkuram labam pçtîjumam pçc
definîcijas ir jâbût atkârtojamam. Ja rezultâti ir patiesi un
tiem nav gadîjuma raksturs, tad arî citiem pçtniekiem ir jâbût
iespçjai atkârtot pçtîjumu, un katru reizi ir jâbût vienâdiem
un secîgiem rezultâtiem.
Pierâdîjumi,
kas apstiprina N=N ietver sevî daþâda veida pçtîjumus, tai
skaitâ observâcijas pçtîjumus, randomizçtus klîniskos
pçtîjumus, sistemâtiskus ekspertu pârskatus un slçdzienus.
Svarîgâkie pierâdîjumu vâkðanas posmi 20 gadu laikâ
1998.g.:
observâcijas pçtîjumu rezultâti liecina, ka ART samazina HIV
infekcijas tâlâk nodoðanas lîmeni.
1998.g.:
ekspertu slçdziens par to, ka infekcijas tâlâk nodoðanas risks
turpinâs samazinâties (ieskaitot secinâjumus, kas iegûti,
pârskatot pierâdîjumus par tâdas aizsardzîbas
detaïâm).
2000.-2005.gg.:
prospektîvie observâcijas pçtîjumi (kohortas pçtîjums Rakaijâ,
Ugandâ u.c.).
2008.g.:
nâkoðie ekspertu slçdzieni un pierâdîjumu apskats (Ðveices
paziòojums).
2011.g.: pirmie pierâdîjumi pçc randomizçtâ klîniskâ pçtîjuma rezultâtiem („HPTN 052”)
2014.-2017.gg.: nâkoðie prospektîvie observâcijas pçtîjumi („Partner” un „Opposites Atract”) – pirmie pçtîjumi, kas sniedza datus attiecîbâ par HIV tâlâk nodoðanas risku starp homoseksuâliem vîrieðiem.
2016.-
2017.gg.: turpmâkie ekspertu slçdzieni (Kampaòa N=N)
Tâlâk katrs no ðiem pçtîjumiem tiks aplûkots tuvâk
Agrînie
pierâdîjumi: HIV tâlâk nodoðana no mâtes bçrnam un starp
heteroseksuâliem pâriem, Uganda.
1998.
gada jûlijâ publicçtâ nozîmîgâkâ atskaite sniedza pirmos
klîniskos pierâdîjumus par vîrusu slodzes ietekmi uz iespçju
inficçt citus ar HIV.
Þençvâ
notikuðâs Starptautiskâs Apvienîbas cîòai ar AIDS (IAS)
konferencç dr. Karens Bekermans ziòoja par nelielu HIV pozitîvu
sievieðu kohortu no Sanfrancisko, kas grûtniecîbas laikâ saòçma
trîskârðu terapiju. Saskaòâ ar ðî pçtîjuma rezultâtiem HIV
vertikâlâs transmisijas no mâtes bçrnam lîmenis lîdz ART
uzsâkðanai bija 30%, sievietçm, kas saòçma zidovudîna (ZDV jeb
AZT) monoterapiju tas bija 10%, tâm, kas saòçma trîskârðu
terapiju, tas bija praktiski vienâds ar nulli.
Lai
arî ðajâ pçtîjumâ tika ziòots par vertikâlo transmisiju nevis
inficçðanos dzimumceïâ, tas sniedza klîniskos rezultâtus, kuri
parâdîja, ka nenosakâma vîrusu slodze apturçja ïoti riskantu
HIV izplatîðanâs veidu.
Pçc tam 1998.g. decembrî ASV Veselîbas un Sociâlâs nodroðinâðanas ministrijas (DHHS) atjaunotajâs rekomendâcijâs tika iekïauta frâze par to, ka ART „iespçjams samazina vîrusa tâlâk nodoðanas risku”, kâ papildu iemesls antiretrovîrusu terapijas uzsâkðanai. Ðajâs ekspertu rekomendâcijâs tika atzîmçts tieðu pierâdîjumu trûkums, kuri apstiprinâtu ðo apgalvojumu, un tika uzsvçrts, ka tomçr jâlieto prezervatîvi pat pie nenosakâmas vîrusu slodzes. Taèu ðî ASV vadoðo ârstu rekomendâcija, kas tika publicçta ïoti solîdâ 100 lapaspuðu plaðâ dokumentâ, bija ïoti nozîmîga.
Viens no nâkoðajiem svarîgâkajiem pçtîjumiem sniedza vistieðâkos pierâdîjumus vîrusu slodzes saistîbai ar HIV infekcijas tâlâk nodoðanas risku. Tas bija prospektîvs observâcijas kohortas pçtîjums, kurð tika veikts starp 415 diskordantiem heteroseksuâliem pâriem Ugandas pilsçtâ Rakaijâ. Viens no partneriem bija HIV pozitîvs, otrs – HIV negatîvs. Ðî pçtîjuma, ko veica Tomass Kvinns (Thomas Quinn) ar kolçìiem rezultâti bija publicçti „New England Journal of Medicine” 2000. gadâ.
Tâlâku
pçtîjuma dalîbnieku novçroðanu veica 22 mçneðu garumâ, kuru
laikâ tika pierâdîts, ka HIV tâlâk nodoðanas risks nepârprotami
bija saistîts ar augstâku vîrusu slodzi, tajâ paðâ laikâ, kad
51 pârim, kur HIV pozitîvâ partnera vîrusu slodze bija mazâka
par 1500 kopijâm/ml, netika fiksçts neviens HIV tâlâk nodoðanas
gadîjums.
Daþas
ðî pçtîjuma detaïas ir ïoti svarîgas. Pirmkârt, ðis pçtîjums
tika veikts vçl pirms ART kïuva plaði pieejama, bet prezervatîvu
izmantoðanas lîmenis bija ïoti zems. Otrkârt, pçtnieki atklâja,
ka HIV tâlâk nodoðanas râdîtâji ir vienâdi kâ vîrieðiem, tâ
arî sievietçm. Treðkârt, tika pierâdîts, ka citu STS esamîba
neietekmç HIV tâlâk nodoðanas riska lîmeni. Un ceturtkârt,
atskaitç par pçtîjumu tika atzîmçta bûtiskâ apgraizîðanas
ietekme: visi vîrieði, kuri pçtîjuma laikâ inficçjâs ar HIV,
nebija apgraizîti.
Ðie
rezultâti tika iegûti pirms 17 gadiem.
Ekspertu
slçdzieni un pierâdîjumu apskats: Ðveices paziòojums
Laika posmâ no 2000. lîdz 2008. gadam daudzu mazâka mçroga pçtîjumu rezultâti liecinâja par HIV inficçðanâs lîmeòa samazinâðanos citos transmisijas veidos, vai arî papildinâja novçrojumu datus apstiprinoðiem pçtîjumiem, tâdiem kâ ART ietekme uz ìenitâliju sekrçtiem. Piemçram, 2005. gadâ publicçtie Spânijâ veiktâ kohortas pçtîjuma, veikta starp 393 heteroseksuâliem diskordantiem pâriem, rezultâti, liecina, ka laika posmâ no 1991.lîdz 2003.gadam, grupâ, kur HIV pozitîvais partneris nesaòçma ART, HIV negatîvo partneru inficçðanâs bija samçrâ augsta. Rezultâti tika pasniegti par trim laika periodiem: lîdz ART (1991. – 1993.gg.), agrînâ ART (1996. – 1998.gg.), un vçlînâ ART (1999. – 2003.gg.), pie kam, par nekâdiem HIV tâlâk nodoðanas gadîjumiem no pozitîvâ partnera, kurð saòem ART, netika ziòots. Tomçr ðos datus jâizmanto uzmanîgi, jo laika gaitâ pçtîjuma dalîbnieku vidû samazinâjâs riskantas uzvedîbas lîmenis, pateicoties tâdiem faktoriem, kâ plaðâka prezervatîvu lietoðana un ar cilvçku novecoðanu saistîtas seksuâlâs aktivitâtes samazinâðanâs. Taèu HIV tâlâk nodoðanas nulles gadîjumu skaits bija nozîmîgs.
2008.gadâ
Petro Vernaca (Petro Vernazza) un kolçìi publicçja pirmo augsti
kvalificçto pierâdîjumu pârskatu, kurâ tika secinâts, ka ART
aptur HIV infekcijas tâlâk nodoðanu. Ðis zinâtniskais dokuments,
ko vispirms publicçja franèu valodâ, bet ïoti âtri pârtulkoja
angliski, bija atbilde Ðveices likumiem, kuri kriminalizçja ar HIV
dzîvojoðos cilvçkus, ja viòi stâjâs seksuâlâs attiecîbâs ar
HIV negatîvu partneri, arî tajos gadîjumos, kad tika lietoti
prezervatîvi, vai arî pâris, pie pilnîgas abpusçjas piekriðanas,
gribçja ieòemt bçrnu. Ðajâ dokumentâ bija izanalizçti vairâk
nekâ 25 pçtîjumi un secinâts, ka HIV tâlâk nodoðana nenotiek,
ja HIV pozitîvais partneris saòem ART. HIV tâlâk nodoðanas risks
tika novçrtçts, kâ ârkârtîgi rets gadîjums un tas bija mazâk
nekâ 1 gadîjums no 100 000 (0,00001%), tâtad faktiski vienâds
ar nulli. Ðî Ðveices Paziòojuma svarîgi aspekti bija strikti
aprakstîtie nosacîjumi, pie kuriem HIV tâlâk nodoðanas risks ir
vienâds ar nulli, konkrçti HIV pozitîvam cilvçkam ir jâbût
lîdzestîgam efektîvai ART (bez izlaistâm terapijas devâm), viòa
vîrusu slodzei ir jâbût nenosakâmai, un viòam nedrîkst bût
seksuâli transmisîvo infekciju, kuras varçtu ietekmçt vîrusu
slodzi. Paziòojums tika ne tikai plaði tiraþçts, bet arî plaði
kritizçts. Pçc bûtîbas, tas izaicinâja ârstus un pçtniekus
ziòot par jebkuriem gadîjumiem, kas varçtu apðaubît ðo
Paziòojumu. Òemot vçrâ akadçmisko pçtîjumu konkurçjoðo
raksturu, ievçrîbas cienîgs ir fakts, ka desmit gadu laikâ netika
ziòots ne par vienu gadîjumu, kurð atspçkotu Ðveices
paziòojumu.
Randomizçtais klîniskais pçtîjums: „HPTN 052”
Pçtnieki vçrtç zinâtniskos pierâdîjumus, balstoties uz pçtîjumu konstrukciju, kas var pierâdît konkrçtas intervences savstarpçjo saistîbu ar konkrçtu rezultâtu. Daudzos jautâjumos, augstvçrtîgâkus zinâtniskos pierâdîjumus var iegût ar randomizçtu klînisko pçtîjumu palîdzîbu. Nejauðs dalîbnieku sadalîðanas process divâs vai vairâkâs grupâs, kurâs atðíirîga ir tikai kâda viena konkrçta intervence, ir labâkais veids, lai izslçgtu nejauðus rezultâtus. Tâ kâ pie jebkuru citu pçtîjumu veikðanas vienmçr parâdâs virkne faktoru, kas ietekmç rezultâtu, randomizçtie pçtîjumi ir zinâtnisko pierâdîjumu zelta standarts. 2011.gadâ amerikâòu zinâtnieki no HIV profilakses izpçtes tîkla (HIV Prevention Trials Netvork, HPTN) Mairona Koena (Myron Cohen) vadîbâ paziòoja par pçtîjuma „HPTN 52” sâkotnçjiem rezultâtiem. Pçtîjumâ „HPTN 052” tika iesaistîti vairâk nekâ 1700 diskordantu pâru (galvenokârt Dienvidâfrikâ, Latîòamerikâ un Dienvidaustrumâzijâ). Lielâkâ daïa no tiem bija heteroseksuâli pâri, kuros HIV pozitîvie partneri tika randomizçti divâs grupâs – grupâ, kurai ART uzsâka nekavçjoties, un grupâ, kurai ART uzsâkðana tika atlikta lîdz CD4 skaits nenoslîdçs lîdz 350 ðûnâm/ml (tajâ laikâ pçc PVO norâdîjumiem, tas bija slieksnis, lai uzsâktu ârstçðanu). Visi pâri saòçma prezervatîvus un informâciju par inficçðanâs ar HIV riska samazinâðanos, taèu drîz vien kïuva skaidrs, ka jauni HIV tâlâk nodoðanas gadîjumi notiek gandrîz vienîgi grupâ ar atlikto ART uzsâkðanu. No 39 inficçðanâs ar HIV gadîjumiem 28 bija saistîti ar HIV pozitîvo partneri. No tiem 27/28 bija grupâ, kura gaidîja ART uzsâkðanu. Vienîgais HIV negatîvâ partnera inficçðanâs gadîjums grupâ ar tûlîtçju terapijas uzsâkðanu notika daþu nedçïu laikâ pçc ârstçðanas sâkuma, kad HIV pozitîvâ partnera vîrusu slodze bija vçl augsta, neapðaubâmi – nosakâma. Tas nodroðinâja ïoti stabilu pierâdîjumu lîmeni faktam, ka ART ir tieði saistîta ar aizsardzîbu no HIV tâlâk nodoðanas dzimumceïâ, rezultâtâ pçtîjums „HPTN 052” tika pârtraukts agrâk, un visi HIV pozitîvie tâ dalîbnieki nekavçjoties uzsâka ârstçðanos. Tâlâka pçtîjuma dalîbnieku novçroðana turpinâjâs vçl vismaz èetrus gadus, un pçtnieki apstiprinâja ðos sâkotnçjos rezultâtus. Pçtîjuma „HPTN 052” rezultâti sniedza zinâtniskus pierâdîjumus, kas deva iespçju HIV pozitîviem cilvçkiem saòemt pieeju ART slimîbas agrînajâs stadijâs, lai pasargâtu savus partnerus – stratçìija „Ârstçðana kâ profilakse”. Taèu pçtîjuma ierobeþojumi nozîmçja, ka iegûtie rezultâti ïauj saprast tikai nosacîtas atðíirîbas starp divâm pçtâmajâm grupâm, un neïauj kvalitatîvi noteikt jebkâda reâla riska lîmeni (pat, ja risks bûtu tikai teorçtisks). Tâpat arî ðis pçtîjums tika veikts starp heteroseksuâliem pâriem, kuru vidû reti tika pieminçts anâlais sekss, toties prezervatîvi tika lietoti samçrâ bieþi. Tas nozîmçja, ka, lai arî iespçjams pierâdît, ka ART samazina inficçðanâs risku, pçtîjums nevarçja novçrtçt ne cik lielâ mçrâ samazinâjies tâda riska lîmenis, ne arî iespçjamo riska lîmeni daþâdiem seksa veidiem.
Liela mçroga kohortas observâcijas pçtîjumi „Partner” un „Opposite’s Attract”
1999.gadâ, neilgi pirms parâdîjâs pçtîjuma „HPTN 052” rezultâti, Eiropas pçtnieku grupa no Jaunâkâs pieredzes veselîbas, imunitâtes un infekciju slimîbu izpçtes centra (CHIP) Jensa Lundgrçna (Jens Lundgren) vadîbâ uzsâka prospektîvo pçtîjumu „PARTNER”.
Par
ðî pçtîjuma dalîbniekiem kïuva diskordantie pâri, kuros
partneri ne vienmçr lietoja prezervatîvus (bieþi vien daudzu gadu
garumâ), bet partneris ar pozitîvo statusu saòçma ART. Svarîgi
atzîmçt, ka apmçram viena treðdaïa no gandrîz 900 pâriem bija
homoseksuâli, un pçtîjumâ bija iekïautas sîkas anketas
attiecîbâ par seksuâlo aktivitâti, lai novçrtçtu reâlâ
kontakta ar infekciju riska lîmeni. Kâ visos pçtîjumos, tâ
dalîbnieki saòçma informâciju par paòçmieniem inficçðanâs ar
HIV riska samazinâðanai, kâ arî bezmaksas prezervatîvus. Tâlâkas
novçroðanas gaitâ, pçtnieki izsekoja, vai laika gaitâ ir
notikusi HIV infekcijas tâlâk nodoðana negatîvajam partnerim. Pçc
pçtîjuma sâkotnçjiem rezultâtiem, kas tika prezentçti
konferencç 2014.gada februârî, pçc vairâk nekâ 44000 seksuâlo
kontaktu, neizmantojot prezervatîvus, pie nosacîjuma, ka HIV
pozitîvâ partnera vîrusu slodze bija nenosakâma (tâ bija mazâka
nekâ 200 kopijas/ml), pâru starpâ netika konstatçts neviens HIV
tâlâk nodoðanas gadîjums.
Pçtîjuma „PARTNER” rezultâti atspçkoja arî teorçtiskâs ðaubas par vîrusu slodzes uzliesmojumiem vai STS ietekmi uz HIV tâlâk nodoðanas riska palielinâðanos. 91 pârim, kur HIV pozitîvais partneris ziòoja par seksuâli transmisîvâm infekcijâm (apmçram vienai treðdaïai homoseksuâlo pâru bija atvçrtas attiecîbas), nebija neviena HIV tâlâk nodoðanas gadîjuma. Pçtîjuma galîgie rezultâti, kas tika prezentçti un publicçti 2016.gada jûlijâ, liecina, ka pçc 58000 seksuâlajiem kontaktiem, neizmantojot prezervatîvus, nav fiksçts neviens inficçðanâs ar HIV no pozitîvâ partnera gadîjums. Ðî pçtîjuma rezultâti kïuva par vispasaules sensâciju, taèu bija vçl viens, mazâk zinâms, ðî pçtîjuma aspekts – lai publicçtu novatoriskos rezultâtus bija vajadzîgi divi gadi. Visticamâk, tas bija saistîts ar sekâm, pie kurâm ðie rezultâti novestu uz idejâm par patstâvîgu prezervatîvu lietoðanu balstîtu HIV profilakses programmu kontekstâ, neskatoties uz to, ka ðo programmu aprobeþotîba bija acîm redzama jaunu HIV infekcijas gadîjumu skaita palielinâðanâs dçï. Tâ kâ pçtîjuma ”PARTNER” svarîgs rezultâts bija teorçtiski pieïaujamâ riska diapazona skaitliskâ novçrtçðana (uzticamîbas intervâla augðçjâ robeþa ir 95%), pçtîjums „PARTNER2” turpinâja apkopot datus homoseksuâlu pâru vidû, lai nodroðinâtu vienâdu pierâdîjumu balansu salîdzinâjumâ ar datiem par heteroseksuâliem pâriem.
Visbeidzot, Starptautiskajâ zinâtniskajâ konferencç par HIV jautâjumiem (IAS), kura notika 2017.gadâ Parîzç, tika prezentçti pçtîjuma „Opposites Attract” rezultâti. Ðis pçtîjums tika veikts starp 358 geju pâriem Austrâlijâ, Taizemç un Brazîlijâ, un tâ rezultâti arî uzrâdîja nulli HIV infekcijas tâlâk nodoðanas gadîjumu pçc gandrîz 17000 seksuâlo kontaktu, neizmantojot prezervatîvus. Tâpat arî retums nebija STS (tika fiksçti ap 1000 gadîjumu) un tâs neveicinâja HIV infekcijas tâlâk nodoðanu.
Nulle
vai nenozîmîgs: ko tas nozîmç?
HIV tâlâk nodoðana, pat nelietojot prezervatîvu un nesaòemot ART, ir ïoti reta parâdîba. Piemçram, uz vienu seksuâlo kontaktu aprçíinâtâ riska vidçjais augðçjais diapazons ir no 0,014 pie receptîva anâlâ seksa (14 no 1000) un 0,001 receptîvam vai insertîvam vaginâlajam seksam (1 no 1000), bet zemâkais diapazons ir pat vairâkas reizes mazâks. Taèu pirmajâs 2 – 4 nedçïâs pçc inficçðanâs, kad cilvçki vçl nezina, ka viòi ir HIV pozitîvi, vîrusu slodze var bût miljoniem kopiju/ml liela un risks inficçt citus ar HIV bûs daudz augstâks. Tâpçc daudzas profilakses kampaòas norâda, ka tiem cilvçkiem, kuri nezina savu HIV statusu, ir daudz lielâks nosacîtais risks inficçt ar HIV savus partnerus, nekâ jebkuram HIV pozitîvam cilvçkam, kurð saòem ART un kam ir nenosakâma vîrusu slodze.
Neskatoties
uz to, semantiskâ atðíirîba starp nulles risku un nenozîmîgu
risku, pat ja ðis teorçtiskais risks kïûst pavisam minimâls (kâ
Ðveices paziòojumâ), daþiem cilvçkiem neïauj atzît, ka risks
faktiski ir bijis vienâds ar nulli.
Visnozîmîgâkâs
pârmaiòas pçdçjâ gada laikâ ir tâdas, ka, pateicoties kampaòai
N=N, vadoðie zinâtnieki HIV jomâ tagad apgalvo, ka nenozîmîgs
teorçtiskais risks faktiski ir vienâds ar nulli.
Izejot
no pretçjâ: vai ir iespçjama HIV tâlâknodoðana pie nenosakâmas
vîrusu slodzes?
Lieli
prospektîvie pçtîjumi, kas tika veikti ar mçríi atklât HIV
tâlâk nodoðanas gadîjumus pie nenosakâmas vîrusu slodzes,
pagaidâm nav varçjuði to izdarît. Tâdçjâdi ðobrîd nav
jebkâdu pierâdîjumu tam, ka iespçjams inficçt citus ar HIV, ja
vîrusu slodze ir nenosakâmâ lîmenî.
Tas
liek daþiem zinâtniekiem iet atpakaïceïu no pierâdîjumu
droðîbai meklçðanas uz pierâdîjumu meklçðanu riskam. Tîri
teorçtiski riski jau vairs nav pietiekams pierâdîjumu lîmenis, uz
kuru varçtu balstîties stigma, diskriminâcija un cilvçku, kas
dzîvo ar HIV kriminalizâcija. Gluþi pretçji, tâ kâ nav nekâdu
pierâdîjumu tam, ka HIV tâlâk nodoðana notiek pie nenosakâmas
vîrusu slodzes, teorijas, ka HIV tâlâk nodoðana tomçr ir
iespçjama, piekritçjiem, tagad ir jâsniedz tam vismaz kaut kâdi
pierâdîjumi.
Secinâjums.
Ðobrîd
paziòojums N=N ir pierâdîts ar veselu virkni pçtîjumu, ieskaitot
nelielus observâcijas pçtîjumus, randomizçtus klîniskos
izmçìinâjumus un plaðus prospektîvos kohortas pçtîjumus. Bez
tam, 9 gadu laikâ pçc lielu troksni sacçluðâ Ðveices
paziòojuma parâdîðanâs ne par vienu HIV tâlâknodoðanas
gadîjumu pie nenosakâmas vîrusu slodzes nav zinâms. Pie kam, ðeit
ir iekïauti dati par gejiem, par diskordantiem pâriem, kuros
partneri praktizç anâlo seksu bez prezervatîva, iespçjamos vîrusu
slodzes uzliesmojumu brîþos un pat, ja vienam no partneriem ir STS.
Tik tieðâm, pat ja faktiskais risks ir vienâds ar nulli, nav prâtîgi domât, ka ðajâ dzîvç viss ir absolûti droði. Pat ja nâkotnç parâdîsies dati par kâdu HIV tâlâk nodoðanas gadîjumu pie nenosakâmas vîrusu slodzes, kampaòa N=N paliks kâ stabils zinâtniskais pamats jçdzienu „nulles” un „nenozîmîgs” risks reâlai izpratnei un atðíirîbas starp tiem samazinâðanai.