Biedrība "Apvienība HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
103385

Par HIV. Latvijā.
Apskatīt komentārus (0)


30.11.2018


Avots: Annija Petrova (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente), LTV "Rīta Panorāma" | «HIV pacienti aizvien jūtas sabiedrībā nepieņemti» | https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/hiv-pacienti-aizvien-jutas-sabiedriba-nepienemti.a301348/ |
„Cilvēki, HIV pacienti, joprojām mokās no zīmoga. To sauc smukā vārdā stigmatizācija. No zīmoga. Tiek uzlikts zīmogs – tu esi tāds un tāds, un tāds.” To uzsver HIV pozitīvs pacients, biedrības "HIV.LV" vadītājs Aleksandrs Molokovskis.
„Sarokoties nedrīkst, no vienas bļodas ēst nedrīkst, neko. Un mēs tā nonākam pat līdz slimnīcu zemākajam personālam, līdz sanitāriem un pārējiem. Kad mūsu pacienti iet kaut kur citā slimnīcā, nevis Latvijas Infektoloģijas centrā, tad momentā sanitāre sāk kliegt: „Tu nedrīksti traukus pats savus nest uz ēdnīcu! Tu nedrīksti izdarīt to, tu nedrīksti izdarīt šo, tu esi lipīgs!” Nu cik mēs varam tā dzīvot?” stāsta Molokovskis.
Viņš raksturo HIV pacientus:
„Visbiežāk tagad jau pārsvarā tie ir labi materiāli situēti cilvēki, viņi nelieto narkotikas, viņi iedzer mēreni, viņi dzīvo normālu dzīvi, viņi priecājas, viņi iet uz klubiņiem, viņi protams, nodarbojas ar seksu, viņiem ir kauns uzprasīt partnerim, vai tas uzvilka prezervatīvu. Nu, tā tas ir.”
Narkotiku lietotāji tikmēr ir grupa, ar kuru Latvijā mērķtiecīgi strādā, izglīto, un ir redzami rezultāti, uzsver Molokovskis. Šobrīd Latvijā reģistrēti ap 7500 HIV inficētu cilvēku. Tomēr patiesais HIV inficēto skaits varētu būt lielāks, norāda Baltijas HIV asociācijas vadītāja Inga Upmace:
„Respektīvi, cilvēki nezina, ka viņi ir HIV inficēti. Un šis skaitlis, kā nupat pierādījās Stradiņa universitātes pētījumā, -
Latvijā ir 1800 cilvēku [kas nezina, ka ir inficēti].” Līdz ar to Latvijas problēma ir arī vēlīnā diagnostika.
„Statistika, es teikšu, ir pati drūmākā, jo 1. vieta Eiropas Savienībā Latvijai ir jauno HIV infekcijas gadījumu ziņā. 1. vieta - no visiem inficētajiem mums ir visvairāk AIDS pacientu. Tātad tur mēs esam neaizsniedzami,” secina biedrības „Dia+logs” valdes priekšsēdētāja Ruta Kaupe, un viņa norāda, ka cilvēkiem turklāt ir maza motivācija ārstēties. Vien apmēram trešdaļa HIV pozitīvu pacientu izvēlas saņemt ārstēšanu.
„HIV infekciju nevar redzēt. Tu nekādi nepateiksi, ka cilvēks ir HIV inficēts. Un tieši tāpat arī viņš jūtas. Kamēr slimība nav dziļā, dziļā stadijā vai AIDS stadijā, vai kamēr nav sākušās papildu oportūnistiskās slimības, viņam nekas nesāp. Nekāda vaina. Tad droši vien var arī tos cilvēkus saprast, cik grūti ir sākt ārstēties, cik grūti ir dzert zāles, ja tu nejūti problēmas. Bet tās problēmas sēž iekšā un tās nāks laukā. Ja tās neārstē un nedzer zāles, tad tur būs ļoti, ļoti drūma nākotne,” stāsta Kaupe.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" uzsvēra - ja kādreiz HIV/AIDS saistījās ar marginālām sabiedrības grupām, piemēram, narkomāniem, tad tagad slimībai ir pavisam cita seja. "Tie ir 20 - 50 gadus veci cilvēki, kuriem ir sociālais statuss, ģimenes un izglītība. Tā dēļ mēs kā mediķi zaudējam modrību," teica Ažiņa.
Ārstēties vajag, lai cilvēks varētu dzīvot kvalitatīvu dzīvi, norāda Rīgas Austrumu slimnīcas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle:
„Ja mēs cilvēku ārstējam, asinīs cilvēka imūndeficīta vīrusu panākam nenosakāmu, šāds cilvēks nav infekcijas avots. Un tas ir milzīgs ieguvums sabiedrībai.”
Turklāt, ja iepriekš HIV pacientiem ārstēšanu sāka ar imunitāti, kas kļuvusi mazāka par 500 šūnām, tad šobrīd ārstēšana nodrošināta ikvienam pacientam, skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane:
„No 1. oktobra tika noņemti jebkādi ierobežojumi HIV ārstēšanai. Un tātad tas nozīmē, ka ir ieviests tāds rekomendēts princips, ka, tikko infekcija ir atklāta, tā uzreiz tiek ārstēta.”
Visā sabiedrībā attieksme pret slimībām un ārstēšanos ir ļoti daudzveidīga, uzsver Baiba Rozentāle:
„Ir cilvēki, kas bieži iet pie ārsta, laicīgi diagnosticē neatkarīgi no vecuma visdažādākās slimības. Un ir sociāli neadaptētas grupas, sociāli pamestas grupas, grūtāk piekļūstamas grupas. Bet sociāli atbildīgā sabiedrībā jebkurš cilvēks ir vērtība. Ja to mēs paņemam pāri par visu, tad mums ir jāizstrādā apzināti mehānismi, kā piekļūt sociāli neadaptētiem, grūti piekļūstamām grupām.”
Arī šodien dažādās Latvijas vietās aizvien var veikt bezmaksas anonīmus HIV testus.
Intervija ar Ingu Ažiņu par HIV Izplatību Latvijā

 




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA