SIFFA priekšlikumi un mūsu norūpēšanās
Apskatīt komentārus (0)
12.12.2014
Avots: SIFFA | Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija | 2014. gada 12. decembris | "Zāļu pieejamības uzlabošana ir komplekss uzdevums" | http://www.siffa.lv/resource/show/5392 |
"Zāļu pieejamības nodrošinājums pacientiem ir uzdevums, kam nepieciešams komplekss risinājums. SIFFA vairākkārt ir skaidrojusi, ka pacientu interesēs būtu jāveic virkne grozījumu regulējumos. Ir vajadzīga politiska griba šo grozījumu virzīšanai, jo daži no tiem grūtāk ieviešami, toties sniegtu noturīgāku ieguvumu pacientiem un kompensējamo zāļu budžetu veidotu uz finansiālās ilgtspējas pamatiem. Kompensējamo zāļu budžets Latvija ir katastrofāli zems, un tāpēc papildus ieguldījumi no valsts budžeta ir vitāli svarīgi sabiedrības veselības mērķu sasniegšanai," uzsver SIFFA valdes priekšsēdētājs Imants Sinka.
Pacientu līdzmaksājumi par valsts pilnā apmērā vai daļēji kompensētajām zālēm kopš pašlaik spēkā esošās sistēmas ieviešanas (2012.gada 1.janvārī) palielinājušies līdz gandrīz 40 milj. EUR (2013.gada dati), tādējādi apgrūtinot pacientu pieeju medikamentiem.
Pirmkārt, SIFFA ierosina pārskatīt spēkā esošo zāļu references cenas noteikšanas un zāļu vispārīgā nosaukuma (INN) izrakstīšanas un izsniegšanas sistēmu, kā arī Eiropas Savienības (ES) ietvaros izveidot "reģionālos valstu klasterus (valstu grupas)". Šis "klasteris" būtu kā atsauce jeb orientieris attiecīgās valsts kompensējamo zāļu cenas (ražotāja vai lieltirgotāja) noteikšanai. Šis ir viens no instrumentiem, ar ko tiktu sekmēta zāļu plašāka pieejamība pacientiem - palielinātos reģistrēto un kompensācijas sistēmā iekļauto zāļu skaits.
Otrkārt, SIFFA ierosina izmantot starptautisku praksi un daļu no kompensācijas sistēmas ietvaros pašlaik apmaksājamām zālēm iepirkt centralizēti, piemēram, onkoloģijas zāles. Centralizēta iepirkuma rezultātā pretendenti piedāvātu zemāko cenu, ja būtu garantēts iepirkuma apjoms. Šī brīža elektroniskā iepirkumu sistēma ir neefektīva un daudzos elementos pat fikcija un nekalpo pacientu interesēm.
Treškārt, paplašināt to zāļu vai zāļu grupu sarakstu, kas stacionāriem, piemēram, lielajām slimnīcām, tiek iepirktas centralizēti, proti, Nacionālajam veselības dienestam nosakot iepērkamo zāļu sortimentu un apjomu, veicot zāļu iepirkumu un garantējot iepirkuma izpildi. Nosakot lielāku un garantētu iepirkuma daudzumu, būs iespējams vienoties par zemākām cenām.
Šo instrumentu pielietošanas rezultātā ietaupīto naudu varētu izlietot, lai atjaunotu 2009.gadā samazinātos kompensācijas procentus, kā arī lai kompensējamo zāļu sarakstā pakāpeniski iekļautu visas recepšu zāles. Kā pirmās, KZS iekļaujamās zāļu grupas varētu būt, piemēram: visas antibiotikas, pretiekaisuma zāles.
"Minētie ir visai ātri ieviešami risinājumi un sniegtu zināmu finansiālu ieguvumu. Tomēr pats ilgtspējīgākais risinājums ir ieviest reālu Medicīnas tehnoloģiju novērtēšanu (Health Technolgy Assessment). Tas ir komplekss izvērtējums, kas kārtām kāpina valsts budžeta finanšu izlietojuma efektivitāti un ļauj izvairīties no nelīdzenumiem un pārprasta subjektīvisma sistēmā. ES dalībvalstis ir apguvušas ievērojamu pieredzi šī instrumenta pielietojumā, un arī Latvijas Nacionālā veselības dienesta (NVD) eksperti spētu to apgūt un sekmīgi pielietot pacienu un valsts budžeta interesēs," atzīmē Imants Sinka.
Medicīnas tehnoloģiju novērtēšana prasa labu skaitlisko bāzi, labu uzticamu statistiku. NVD un citu ministrijas iestāžu rīcībā ir pretrunīga, neuzticama statistika. Tāpēc ilgāka vilcināšanās ar e-veselības un e-receptes ieviešanu būtu noziedzīga, raugoties no pacientu interešu viedokļa. Mēs ceram, ka veselības ministra enerģiskā rīcība spēs salauzt līdzšinējo neizdarību tradīcijas un strauji ieviest šos instrumentus, kas palīdzēs kompensējamo zāļu sistēmas budžetu veidot uz finansiālas ilgtspējas pamatiem," atzīmē Imants Sinka.
Atpakaļ