Uzrakstiet mums

Šūnu un humorālā imunitāte.

Jūsu organisms tiek galā ar dažādām infekcijām galvenokārt divos veidos:

1) Humorālās imunitātes reakcija balstās uz antivielām.

Parasti HIV diagnosticējas pamatojoties uz analīzi uz antivielām, kas parāda organisma reakciju uz HIV. Parasti reakcija sākas divu-trīs nedēļu laikā, bet dažreiz tas notiek dažu mēnešu laikā un ilgāk.

2) Šūnu imunitāte pamatojas uz šūnu CD4 un CD8 reakcijām.

T-šūnas ir viens no balto asinsķermenīšu (limfocītu) veidiem. Galvenie T-šūnu veidi ir šūnas CD4 un CD8.

CD4 šūnas citreiz sauc arī par līdzētājšūnām, jo tās mobilizē imūnsistēmu, sūtot signālus CD8 šūnām.

CD8 šūnas, savukārt, sauc par galētājšūnām, jo tās atpazīst un nogalina vīrusa skartās šūnas.

Dažreiz šie procesi un funkcijas daļēji sakrīt.

Kopumā jūsu organisms izmanto šūnu imunitāti cīņai ar vīrusiem un cīņai ar HIV.

Makrofāgi – cits balto asinsķermenīšu veids, nedaudz lielāka izmēra, kas iznīcina un nomāc infekcijas vai mirušo šūnu atliekas.

Tās arī nodod signālus citām imūnsistēmas šūnām.

CD4 skaita modelis pēc inficēšanās ar HIV bez terapijas

CD4 šūnu skaits (pilns nosaukums: CD4+ T- limfocītu skaits, bet sauc arī CD4+ T- šūnu vai T4 skaits) – tas ir asins analīzes rezultāts, kas parāda cik tādu šūnu satur kubikmilimetrs asiņu.

CD4 šūnu skaits ir ļoti labs „surogātmarķieris”, lai noteiktu, cik lielā mērā HIV ir skāris imūnsistēmu. Tas norāda uz citu infekciju risku un, kad nepieciešams sākt ārstēšanu.

Vidējais CD4 šūnu skaits HIV negatīvam cilvēkam svārstās no 600 līdz 1600, taču dažiem cilvēkiem šis līmenis var būt augstāks vai zemāks.

• Dažas nedēļas pēc inficēšanās ar HIV CD4 skaits parasti krītas.

• Pēc tam, atkarībā no tā, kā imūnsistēma sāk pretoties, tas atkal paaugstinās, lai gan ne līdz tādam līmenim, kāds bija pirms inficēšanās ar HIV.

• Šo līmeni parasti sauc par CD4 kontroles punktu, kas, kā likums, stabilizējas 3-6 mēnešu laikā pēc inficēšanās, bet šis process var norisināties arī daudz ilgāk.

• Tālāk CD4 skaits ar gadiem pakāpeniski samazinās. CD4 skaita samazināšanās vidējais līmenis ir ap 50 šūnām/mm³ katru gadu. Atkarībā no cilvēka, šis ātrums var būt lielāks vai mazāks.

Lielākās daļas cilvēku imūnsistēma sekmīgi kontrolē HIV, iztiekot bez zālēm ilgus gadus.

Laiks, kurā notiek CD4 šūnu skaita samazināšanās (piemēram, līdz līmenim 200 šūnas/mm³), ir atšķirīgs dažādiem cilvēkiem.

Aptuvenais CD4 šūnu skaita samazināšanās laiks līdz 200 šūnas/mm³ līmenim HIV pozitīviem cilvēkiem:

< 5% - 1-2 gadu laikā (ātra progresēšana)

10% - 3-4 gadu laikā

70% - 5-9 gadu laikā

10% - 10-12 gadu laikā

< 5% - nebūs CD4 šūnu skaita samazinājuma pat pēc 10 - 15 gadiem (lēna, ilgstoša progresēšana)

Tiem, kas ir bijuši nopietni slimi inficēšanās brīdī (serokonversijas periodā), CD4 šūnu skaita samazināšanās bieži vien notiek ātrāk.

CD4 rezultātu interpretācija: CD4 skaits un CD4 procents

Viens pats CD4 skaits daudz neko neizsaka. Lai ieraudzītu tendenci, ir vajadzīgi vairāki rezultāti ilgākā laika posmā.

Kad ir vairāki rezultāti, jūs varēsiet ieraudzīt, vai notiek pazemināšanās vai paaugstināšanās, kāds ir pārmaiņu vai stabilizācijas ātrums.

CD4 skaits var samazināties vai pieaugt atkarībā no dienas perioda, pārtikas, ko jūs paēdāt tauku procenta, vai jūs tikko neesat kāpis pa kāpnēm, vai jums nav citas infekcijas, vai vienkārši tāpēc, ka dotajā asins paraugā bija vairāk vai mazāk šūnu.

Tāpēc tendence parāda vidējo rezultātu līmeni.

CD4 skaita „Absolūtais” rādījums. Tas ir CD4 šūnu skaits kubikmilimetrā (šūnas/mm³) vai mikrolitrā (šūnas/μl) asiņu.

Ja jūsu analīzes rezultāts ir negaidīti augsts vai zems, tad, ja iespējams, nepieciešama tā apstiprināšana, izdarot otru analīzi.

CD4 procents (CD4 % )ir stabilāks rādītājs tam, vai ir notikušas izmaiņas imūnsistēmā. Tas ir CD4 šūnu procents starp visiem limfocītiem.

CD4 procents ap 12 – 15% atbilst CD4 šūnu skaitam, kas ir zemāks par 200 šūnām/mm³.

CD4 procents ap 29% atbilst par 500 šūnām/mm³ augstākam šūnu skaitam, taču augstākiem lielumiem diapazons ir plašāks.

HIV negatīvam cilvēkam šāds procents ir apmēram 40.

Bērniem netiek noteikts CD4 absolūtais skaits, viņiem pielieto CD4 procentu.

Bērniem parasti CD4 skaits ir daudz lielāks nekā pieaugušajiem.

• Zīdaiņiem CD4 skaits ir lielāks nekā bērniem.

• Ar laiku, pieaugot, CD4 skaits pakāpeniski samazinās.

• Tā kā bērniem pastāv milzīgas CD4 skaita atšķirības, bērnu ar HIV veselības stāvokļa monitorings notiek, vadoties pēc CD4 procenta, nevis skaita.

Atkārtota inficēšanās ar HIV

Kad HIV inficēts cilvēks tiek no jauna pakļauts vīrusa iedarbībai, viņš var inficēties ar citu vīrusa štammu.

Nav zināms, cik bieži var gadīties atkārtota inficēšanās, nav zināmi atkārtotas inficēšanās riska faktori.

Nesenie pētījumi nav parādījuši augstu riska pakāpi, bet ir jāatceras par šādiem draudiem.

Daudzi minētie gadījumi attiecas uz cilvēkiem agrīnā inficēšanās stadijā.

Ir bijuši arī gadījumi, kad cilvēks, kas ārstējas, inficējas ar pret zālēm noturīgu vīrusu, un tad ārstēšana pārstāj iedarboties.

Tāpēc atkārtota inficēšanās ir bīstama.

Diviem cilvēkiem ar vienādu nerezistentu vīrusu vai ar vienādu rezistentu vīrusu nepastāv otrreizējas inficēšanās risks.

Kas ir tests uz vīrusu slodzi

Tests uz vīrusu slodzi nosaka HIV skaitu asins paraugā.

Pēc inficēšanās vīrusu slodzes līmenis ir ļoti augsts, bet organisms cīnās ar infekciju un būtiski samazina vīrusa līmeni asinīs. Pēc zināma laika, parasti tie ir daži gadi, vīrusa līmenis atkal paaugstinās. Parasti tas ir ļoti augsts (apmēram 50, 000 – 200, 000 kopijām/ml) uz to brīdi, kad CD4 šūnu līmenis nokrīt līdz 200 šūnām/mm³

Testu uz vīrusu slodzi izmanto pēc ārstēšanas uzsākšanas, lai pārbaudītu, vai zāles iedarbojas.

Ja ARV terapija samazina vīrusu slodzi līdz 50 kopijām/ml, tad ārstēšana var turpināties daudzus gadus.

Vīrusu slodzes testi ir parādījuši, ka HIV nekad nav bijis „snaudošs” vīruss. Tā ir pakāpeniski progresējoša infekcija, kas vienmēr ir aktīva.

Šie testi mērī vīrusa skaitu nelielos asins paraugos, kas atvieglo aprēķinus. Taču tas nozīmē, ka kāda viena testa rezultāti nav pietiekami precīzi un tajos var būt trīskārša kļūda.

Tādējādi, ja testa uz vīrusu slodzi rezultāts ir 30000 – īstais rezultāts potenciāli var būt robežās starp 10000 un 90000 kopijām/ml.

Izmantojot testus uz CD4, svarīgi novērtēt vairāku testu rezultātu tendenci, lai izsekotu jebkādas izmaiņas.

Nekad nepieņemiet jebkādus lēmumus attiecībā uz ārstēšanu, balstoties uz viena testa rezultātiem.

Kas notiek ar jūsu vīrusu slodzi pēc inficēšanās? Inficēšanās – tas ir laiks, kad vīruss skar pirmās šūnas. Paiet vairākas stundas, kamēr šīs inficētās šūnas nokļūst līdz limfmezgliem.

Turpmāko dažu dienu vai nedēļu laikā vīruss turpina vairoties. Šajā laikā ļoti strauji aug vīrusu slodzes līmenis.

Serokonversija – atkarībā no tā, kā pieaug vīrusu slodze, augstais vīrusa aktivitātes līmenis 50 – 80% cilvēku izraisa tādus simptomus, kā svīšana, drudzis, paaugstināta temperatūra, vājums, nogurums u.tt.

Organisms izveido imūno reakciju uz šo jauno infekciju un, lai cīnītos ar vīrusu, sāk izstrādāt antivielas. Pēc inficēšanās var paiet no 1 līdz 3 mēnešiem, lai parādītos tik spēcīga imūnā reakcija (antivielas uz HIV), ka to varētu noteikt ar HIV testa palīdzību.

Primārā HIV infekcija – saucas arī agrīnā vai akūtā infekcija. Terminu „primārā infekcija” parasti lieto, lai aprakstītu pirmos sešus mēnešus pēc inficēšanās.

Hroniskā infekcija – šis termins apzīmē HIV infekciju pēc pirmajiem sešiem mēnešiem. Hroniskā infekcija var ilgt daudzus gadus. Paiet no diviem līdz desmitiem gadu, pirms lielākajai daļai cilvēku ir vajadzīga ārstēšana. Ārstējoties, hroniskā infekcija var ilgt 20, 30, 40 un vairāk gadus.

Vēlīnā infekcijas stadija – AIDS – šo terminu lieto, lai aprakstītu visnopietnāko stadiju. Tā parādās cilvēkiem, kam nav pieejamas zāles, kam ir vēlu noteikta diagnoze vai kam pārstāj iedarboties ārstēšana.

Dubultinfekcijas ietekme uz vīrusu slodzi

Citas infekcijas var ietekmēt HIV vīrusu slodzi.

Dzimumceļā nododamās infekcijas, tādas kā herpes, gonoreja un sifiliss, palielina HIV līmeni dzimumorgānu šķidrumos (spermā un vaginālajos šķidrumos).

Tādas vīrusu infekcijas kā gripa, kad tās ir aktīvas, var paaugstināt vīrusu slodzes līmeni.

Arī reakcija uz dažām potēm var uz laiku palielināt vīrusu slodzi.

Organisma rezervuāri, kur preparāti nevar ietekmēt vīrusu

Lai gan mēs mērām vīrusu slodzi asinīs, kā atsevišķā organisma vidē, ir dažas citas svarīgas organisma vietas, kurām ir barjeras, kas ierobežo HIV un zāļu pret HIV pārvietošanās brīvību.

Tās ir dzimumorgāni, muguras smadzeņu šķidrums (MSŠ) – šķidrums, kas cirkulē smadzenēs un mugurkaulā, kā arī pašas smadzenes.

Šajās vietās HIV var attīstīties dažādi. Dažas zāles nokļūst šajās vietās labāk, nekā citas.

Dažādās vietās var atšķirties rezistence – tā parasti attīstās vienā vidē un var izplatīties uz citām organisma daļām. Vīrusu slodzes līmenis var būt atšķirīgs dažādās vidēs.

Tas padara HIV par ļoti sarežģītu slimību. Praksē, dēļ tā, ka lielākajai daļai analīžu izmanto asinis, nav iespējams precīzi zināt, kas notiek citās organisma vidēs.

Vīrusu slodzes nozīme pie ārstēšanas un bez ārstēšanas.

Bez ārstēšanas:

Ja cilvēks nelieto ARV preparātus, CD4 rādītāji ir svarīgāki nekā vīrusu slodze.

Testi uz vīrusu slodzi arī ir noderīgi, bet tie nav tik svarīgi, lai izvairītos no infekciju riska vai lai noteiktu, kad sākt ārstēšanu.

Izņēmumu var izdarīt tad, kad jūsu vīrusu slodze ir ļoti augsta. Ja jūsu vīrusu slodze ir lielāka par 100000 – 500000 kopijām, tas var būt rādītājs, lai sāktu ārstēšanu pie CD4 rādītājiem augstākiem par 200.

Pie ārstēšanas:

Ja jūs ārstējaties no HIV, tad, iespējams, ka testi uz vīrusu slodzi ir svarīgāki nekā testi uz CD4 līmeni. Ja pacients saņem terapiju, iespējams, ka viņa CD4 rādītāji jau pieaug.

Ārstējoties, vīrusu slodze ir labs rādītājs tam, cik ilgi var turpināties ārstēšana pēc nozīmētās shēmas. Dažreiz vīrusu slodzes testus izmanto, lai pārbaudītu līdzestību.

Ja jūsu vīrusu slodze samazinās līdz 50 kopijām/ml, tad ārstēšana pēc nozīmētās shēmas var ilgt daudzus gadus. Ja vīrusu slodze ir zemā līmenī, rezistence var attīstīties tikai, ja tiek nokavētas vai izlaistas zāļu lietošanas reizes.

Ja tā ir samazinājusies, bet tikai līdz, piemēram, 500 kopijām/ml, tad katru dienu izstrādājas pietiekams daudzums HIV, lai attīstītos rezistence pret jūsu preparātu kombināciju.

Ja analīze uz vīrusu slodzi nav pieejama, tad jūsu ārsts pamatosies uz CD4 analīzēm vai klīniskajiem simptomiem.

Vīrusu slodze bez ārstēšanas ir augstāka bērniem, nekā pieaugušajiem, taču pielietojot terapiju bērniem ir tik pat svarīgi samazināt vīrusu slodzi līdz 50 kopijām/ml un zemāk.

Nav zināms, cik bieži būtu jānodod analīze uz vīrusu slodzi. Pēc britu un amerikāņu vadošajiem principiem ieteicams nodot analīzi uz vīrusu slodzi katrus 3-6 mēnešus, ja pacients nesaņem terapiju un katrus 3 mēnešus, ja viņš lieto terapiju. Tāpat arī ieteicams nodot analīzi uz vīrusu slodzi mēnesi pēc ārstēšanas sākuma un pēc visām izmaiņām ārstēšanas shēmā.

Vīrusa dzīves cikls, rezistence pret preparātiem un līdzestība

Visiem HIV pozitīvajiem cilvēkiem, kas nesaņem terapiju, organismā katru dienu izstrādājas vairāki miljardi HIV kopiju. Saražojot tādu lielu skaitu savu kopiju, vīruss bieži pieļauj kļūdas. Tās sauc par mutācijām.

Kad jūs neārstējaties, tad nav iemesla, lai tiktu ražota kaut kāda noteikta mutācija, jo tās parasti nav tik spēcīgas kā primārais vīruss. Taču, kad jūs ārstējaties, dažas no jauna parādījušās mutācijas būs neuzņēmīgas pret preparātiem, ko jūs lietojat. Šīs rezistentās mutācijas turpinās vairoties un galu galā kļūs par galveno vīrusa tipu jūsu organismā. Tad attīstās rezistence pret zālēm, ko jūs lietojat, un pret dažām līdzīgām zālēm. Tā saucas krusteniskā rezistence.

Jo augstāks ir jūsu vīrusu slodzes līmenis, kad jūs ārstējaties, jo lielāka iespēja, ka jums attīstās rezistence. Tāpēc ir ļoti svarīgi samazināt vīrusu slodzi, cik vien tas iespējams (ideāli – līdz 20 kopijām/ml) un izdarīt to pēc iespējas ātrāk.

Rezistence un līdzestība ir cieši saistītas. Ja jūs izlaižat vai nokavējat vienu vai visas jūsu zāļu lietošanas reizes, palielinās rezistences attīstības iespēja. Tas notiek tāpēc, ka tajā periodā zāļu līmenis asinīs ir daudz mazāks par minimāli drošo līmeni.

Kāda sakarība ir starp CD4 un vīrusu slodzi

Lai gan tās mēra pilnīgi dažādas lietas, analīžu rezultāti starp uz vīrusu slodzi un CD4 skaitu parasti ir saistīti savā starpā:

• Parasti pie zemas vīrusu slodzes, CD4 šūnu līmenis būs augsts.

• Analoģiski, pie zema CD4 skaita, vīrusu slodze būs augsta.

Dažas nedēļas pēc inficēšanās, kad HIV līmenis stipri palielinās, CD4 daudzums samazinās. Atkarībā no tā, kā imūnsistēma samazina vīrusu slodzi, CD4 līmenis var atkal pieaugt.

Dažreiz starp vīrusu slodzes un CD4 skaita izmaiņām ir aiztures periods:

1. pēc ārstēšanas uzsākšanas vīrusu slodze ļoti ātri krītas, bet dažreiz paiet vairāki mēneši līdz sāk palielināties CD4 rādītāji.

2. ja ārstēšana nepalīdz un vīrusu slodze sāk atkal pieaugt, CD4 rādītāji var kādu laiku turpināt palielināties, neskatoties uz to, ka parasti pie vīrusu slodzes līmeņa pieauguma CD4 šūnu skaits krītas.