|
Ziņojums par situāciju narkotiku politikas jomā, reformām un to ietekmi uz veselības un cilvēktiesību aspektiem personām, kuras lieto narkotikas, Rīga, 2016 (latviešu valodā šeit>>>)
|
|
Country report on drug policy situation, reforms, and possible impact on health and human rights of people who use drugs, Riga, 2016 (angļu valodā šeit>>>)
|
| Ziņojums sagatavots biedrības «DIA+LOGS, atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS» un EHRN kopīgā projekta ietvaros, ko atbalsta fonds «Atvērtai Sabiedrībai» |
Kas ir kaitējuma mazināšanas programma?
Darbības izpratnē tā ir ar asinīm izplatošos infekciju mazināšana, dalot tīras šļirces un prezervatīvus.
Bieži vien cilvēki uzskata tā, ja jūs dodat šļirces narkomāniem, tad jūs atbalstiet lietošanu.
Patiesībā, tā nav. Protams, ka mēs vēlamies, lai nebūtu ne narkotiku, ne to lietotāju. Bet, diemžēl, īstenība ir tāda, ka narkotikas lieto arvien vairāk un arvien vairāk tie ir jauni cilvēki. Mūsu bērni, mūsu draugi, paziņas...
Narkotiku lietošana ir milzīgs ļaunums. Atbrīvoties no atkarības ir grūti, dažkārt neiespējami. Bet ceļš uz skaidrību ir jāiet, vai jānomirst. Citu variantu nav.
Ir dažādi veidi kā virzīties uz atturību detoksikācija, rehabilitācija, anonīmie narkomāni, Minesotas programma, ticība Dievam, metodona programma. Kaitējuma mazināšana ir viens no ceļiem.
Kaitējuma mazināšanas filosofija ir ļoti vienkārša mēs sakām lietotājam, jā ir ļoti slikti, ka tu lieto, mēs saprotam, ka pārtraukt ir ļoti grūti un tu to neizdarīsi ne rīt, ne parīt, bet- nepadari to kaitējumu, ko tu nodari sev lietojot narkotikas vēl lielāku sabojājot savu veselību. Tapēc vienmēr lieto tikai savu un tīru šļirci.
Soļi ko narkotiku lietotājs veic kaitējuma mazināšanas programmā ir šādi:
- vienmēr tikai sava šļirce;
- vienmēr tikai tīra šļirce;
- no smagām narkotikām pāriet uz vieglākām;
- devas lietošana iedzerot, apēdot, iešņaucot, izpīpējot;
- devas samazināšana;
- lietošanas biežuma samazināšana;
- detoksikācija;
- rehabilitācija.
Būtisks aspekts kaitējuma mazināšanas programmās ir tāds, ka narkotiku lietotājs tiek paturēts acīs. Bieži vien lietotājs ir aizgājis prom no mājām, ir konfliktā ar ģimenes locekļiem, viņa draugi ir tādi paši lietotāji kā viņš. Nav neviena kam pajautāt padomu, dažkārt nav ko ēst, problēmu kaudze. Kur, lai viņš iet? Nav jau īsti tādas vietas, jo visur kur vien viņš griezīsies būs viena atbilde- pārtrauc lietot un viss nokārtosies. Bet pārtraukt nav tik vienkārši. Kaitējuma mazināšanas programmas darbinieki ar izpratni, iejūtību, cieņu uzklausa ik vienu, vēro cilvēka stāvokli, palīdz ar ēdienu, tēju, apģērbu, informē un pats galvenais, īstajā brīdī motivē narkotiku lietošanas risku mazināšanas nākošajam solim.
Protams, tas prasa laiku, dažkārt gadus, lai kādu narkotiku lietotāju motivētu pārtraukt lietot. Jo ir jāsaprot, ka tik ilgi, kamēr pats cilvēks nebūs gatavs kaut ko mainīt savā dzīvē, nekas nenotiks.
Tas arī ir kaitējuma mazināšanas lielākais izaicinājums nekrist uz nerviem narkotiku lietotājam, pacietīgi gaidīt īsto brīdi, kad viņš būs gatavs kaut ko mainīt un tad izmantot visus pieejamos resursus un dvēseles spēkus, lai virzītu cilvēku tuvāk skaidrībai.
Kaitējuma mazināšanas programmās būtisks moments ir informēšana. Narkotiku lietotāji bieži vien ir labāk informēti par inficēšanās riskiem ar HIV, hepatītiem, kā pārējā sabiedrība. Viņi zina arī to, ka inficēties var seksuālo kontaktu laikā, un to, ka ar HIV un hepatītiem inficēts cilvēks ārēji ne ar ko neatšķiras no citiem veselajiem. Līdz ar to prezervatīvs jālieto ik reizi seksa laikā.
Kaitējuma mazināšanas programmās tiek veicināta narkotiku lietotāja atbildība par savu un citu drošību. Šļirces ne tikai tiek izdalītas, tās tiek mainītas pret izlietotājam, tā tās nenonāk vietās, kur ar tām var sadurties citi. Narkotiku lietotājiem tiek stāstīts - nekad nedod savu izlietoto šļirci citam, sekss tikai ar prezervatīvu.
Kaitējuma mazināšanas programmas bieži vien ir vienīgās draudzīgās vietas, kur narkotiku lietotājs var iegriezties. Un pirms nosodīt narkotiku lietotājus, vienmēr der atcerēties, ka viņi ir cilvēki mums līdzās, tādi paši kā mēs, kā visi.
Agita Sēja, Rīgas pilsētas kaitējuma mazināšanas programmas vadītāja.
(Atsauksmes vai jautājumus lūdzam sūtīt uz adresi agita.seja@inbox.lv)
*********************************
 |
| |
|
Avots: SPKC iepirkuma HIV un pavadošo infekcijas slimību profilakses un kaitējuma mazināšanas pakalpojumu nodrošināšana mobilajā vienībā un ielu darbā Rīgā un Pierīgā tehniskā specifikācija un tehniskā piedāvājuma forma | http://www.spkc.gov.lv/file_download/3277/SPKC_2016_13_Nolikums_grozits.doc |
Vēl aizvien HIV infekcijas izplatība ir globāla mēroga problēma, kam ir sociāli ekonomiskas sekas un kas negatīvi ietekmē visas sabiedrības veselību, katra indivīda drošību, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, kā arī ietekmē valsts drošību un labklājību kopumā. Latvija ir to Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEZ) valstu vidū, kur HIV infekcijas izplatības rādītāji ir augsti. Pēc Eiropas Slimību kontroles centra (European Centre for Disease Control ECDC) datiem ES valstīs 2014. gadā tika reģistrēti 5,9 HIV infekcijas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Latvija ieņem otro vietu jauno HIV infekcijas gadījumu ziņā uzreiz aiz Igaunijas, proti, 2014. gadā reģistrēti 17,3 jauni HIV infekcijas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. HIV infekcijas izplatības radītājs Latvijā 2014. gadā ir gandrīz trīs reizes pārsniedzis vidējo rādītāju ES. 2015. gadā Latvijā pirmreizēji reģistrēti 393 jauni HIV infekcijas gadījumi (kas ir par 46 gadījumiem vairāk kā 2014. gadā, kad tika reģistrēti 347 gadījumi). Kā norāda statistikas dati, Latvijā joprojām aktuāls HIV inficēšanās ceļš ir kopīgu injicēšanas piederumu lietošana, 2015.gadā no visiem no jauna reģistrētajiem HIV gadījumiem tas sastāda 22,4%.Veiktie aprēķini rāda, ka Latvijā 2012./2013. gadā Latvijā bija 14583 opioīdu vai amfetamīnu lietotāji jeb 10,7 uz 1000 1564 gadus veciem iedzīvotājiem, kā arī 10034 injicējošie narkotiku lietotāji jeb 7,4 uz 1000 1564 gadus veciem iedzīvotājiem.
HIV/AIDS (akūts imūndeficīta sindroms) saistību deklarācijā minēts, ka būtiski nodrošināt plaša spektra profilakses programmas, jo īpaši valstīs, kuras visbiežāk skar HIV infekcija, ietverot informāciju, izglītošanu un komunikāciju, ar mērķi mazināt riska uzvedību un iedrošināt uz atbildīgu seksuālo uzvedību. Tāpat deklarācijā minēts, ka jānodrošina pieejamība medicīnas precēm, tajā skaitā, prezervatīviem un steriliem injicēšanas piederumiem, kā arī nepieciešama kaitējuma mazināšanas programma, kas saistīta ar narkotiku lietošanu, paplašinot pieejamību brīvprātīgai un konfidenciālai konsultēšanai un testēšanai. Pētījumi visā pasaulē ir pierādījuši, ka kaitējuma mazināšanas programmas ir HIV infekcijas izplatības injicējamo narkotiku lietotāju (turpmāk INL) vidū ierobežošanas stūrakmens.
Kopš 1997. gada Latvijā darbojas šļirču apmaiņas programmas, taču gadu laikā kaitējuma mazināšanas darbs ir būtiski attīstījies un šobrīd Latvijā darbojas 19 HIV profilakses punkti (turpmāk HPP) 16 Latvijas pašvaldībās. HPP tīkla darbību koordinē Slimību profilakses un kontroles centrs. HPP tīkls nodrošina dažādus pakalpojumus, tajā skaitā konsultācijas un informāciju par infekcijas slimībām, to profilaksi, narkotiku atkarības ārstniecības iespējām un rehabilitāciju, veselības riskiem. HPP nodrošina HIV, hepatīta B (turpmāk HBV) un C (turpmāk HCV), sifilisa ekspresdiagnostiku, psihosociālu atbalstu, medicīnas preces prezervatīvus, dezinfektantus u.c., kā arī šļirču un adatu maiņu. Minētie pakalpojumi tiek sniegti dažādām mērķa grupām, proti, personām, kurām bijuši neaizsargāti (bez prezervatīva) dzimumkontakti, narkotiku lietotājiem, personām ar citām atkarības problēmām un pēc ieslodzījuma. Personām, kurām bijusi saskare ar svešām asinīm (piem., saduršanās), prostitūcijā nodarbinātajām personām u.c. HPP pakalpojumi tiek nodrošināti stacionārajās atrašanās vietās, ielu darba programmās un ar mobilo vienību palīdzību. Ielu darbinieku un mobilo vienību darbs ir maksimāli pietuvināts aktīvajiem narkotiku lietotājiem, nodrošinot tos ar informāciju un steriliem injicēšanas piederumiem drošai injicējamo narkotiku lietošanai, kuri citādākā veidā nav sasniedzami. Šobrīd Latvijā darbojas trīs mobilās vienības Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī, taču aktīva mobilo pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta divās no minētajām pilsētām. Mobilo vienību darbs ir viens no efektīvākajiem kaitējuma mazināšanas programmu realizēšanas veidiem. Mobilā kaitējuma mazināšanas vienība šobrīd Latvijā pilda būtisku lomu, jo ar tās palīdzību tiek sasniegti grūti pieejamie narkotiku lietotāji. Pētījuma dati liecina, ka mobilo kaitējuma mazināšanas vienību ir izmantojis aptuveni katrs piektais narkotiku lietotājs. Ir svarīgi aptvert vēl lielāku riskam pakļauto narkotiku lietotāju daļu un uzlabot pakalpojumu pieejamību ar papildus mobilajām vienībām, sevišķi Rīgā un Pierīgas teritorijā, kur atrodas lielākā daļa narkotiku lietotāju Latvijā.
2015. gadā HPP darbības ietvaros Latvijā nodrošināti 37 724 tieši kontakti ar INL, 67% nodrošināti tieši ielu un mobilo vienību darba ietvaros. 2015. gadā izsniegtas 524 949 dažādu izmēru šļirces, 96 776 dažādu izmēru adatas, 101 794 prezervatīvi, savāktas 454 469 izlietotās šļirces/adatas. 61,2% izsniegto šļirču savākšana, 62,1% adatu, 67,5% prezervatīvu izsniegšana un 64,9% izlietoto šļirču/adatu nodrošināta tieši ielu un mobilo vienību darba ietvaros.
Kaitējuma mazināšanas būtība: kaitējuma mazināšana ir saistīta ar narkotiku lietošanas radītā kaitējuma mazināšanu veselībai (piem., infekcijas slimību izplatības ierobežošana, uzvedības maiņa). Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir izvirzījusi iniciatīvas, kuras būtu jāievieš katrai valstij, lai ierobežotu HIV u.c. infekcijas slimību izplatību, kas saistīta ar narkotiku injicēšanu. Viena no iniciatīvām, lai efektīvi panāktu rezultātus, ir šļirču-adatu apmaiņas programmas ieviešana, HIV testēšana un konsultēšana, bezmaksas prezervatīvu nodrošināšana, konsultāciju un informācijas sniegšana ar mērķi mainīt riskantos dzīvesveida paradumus (piem., kopīgu injicēšanas piederumu lietošana, prezervatīvu nelietošana u.c.) u.c.
Kaitējuma mazināšana ir galvenā stratēģiskā pieeja narkotiku lietošanas un HIV izplatības profilaksē daudzās valstīs. Ir veikti daudzi zinātniski pētījumi par kaitējuma mazināšanas ieguvumiem. Tīru šļirču un adatu apmaiņas programmas INL nodrošina izmantoto šļirču savākšanu, tādējādi samazinot kopējo šļirču/adatu lietošanu. Latvijā tiek praktizēta adatu un šļirču apmaiņa pēc principa dots pret dotu, tas nozīmē, ka narkotiku lietotājs ne tikai saņem tīrus injicēšanas piederumus, bet arī nodod atpakaļ izlietotos injicēšanas piederumus, kas savukārt samazina sabiedriskās vietās izmesto adatu/šļirču skaitu. Samazinot kopējo šļirču lietošanu, tiek samazināts risks inficēties ar HIV, HBV un HCV un citām ar asinīm pārnesamajām infekcijām. Kaitējuma mazināšanas programmas arī sniedz INL pieeju atbalsta pakalpojumiem saistībā ar veselībai kaitīgo paradumu mazināšanu un sociālajiem pakalpojumiem.
Visbiežāk kaitējuma mazināšanas pakalpojumi tiek īstenoti speciālās ielu darba organizētāju norādītās vietās vai pie klienta dzīvesvietā, mobilajos (mikroautobusos, furgoniņos) vai stacionārajos šļirču apmaiņas punktos.
Mobilie jeb pārvietojamie kaitējuma mazināšanas pakalpojumi (turpmāk mobilā vienība) parasti tiek sniegti mikroautobusos vai autobusos. Vēlams, ja transportlīdzekļa salonā ir divas telpas: viena telpa paredzēta eksprestesta veikšanai un konsultāciju sniegšanai, otra šļirču maiņai. Mobilo vienību apkalpo viens medicīnas darbinieks, kurš veic eksprestestēšanu un klientu konsultēšanu, kā arī sociālais darbinieks, kurš sniedz konsultācijas un veic citus pienākumus. Mobilajā vienībā tiek nodrošināts arī transportlīdzekļa vadītājs, kurš veic arī šļirču un adatu apmaiņu Mobilajā vienībā un motivē klientus saņemt citus mobilajā vienībā pieejamos pakalpojumus. Maršruts tiek izstrādāts, pamatojoties uz iepriekšējo vides izpēti, uz ielu darbinieku ieteikumiem.
|
*******************************
Евразийская Сеть снижения вреда (www.harm-reduction.org) так формулирует принципы и иерархию целей снижения вреда среди потребителей инъекционных наркотиков (ПИН):
ПРИНЦИПЫ СНИЖЕНИЯ ВРЕДА ВКЛЮЧАЮТ:
Избежание увеличения вреда: например, существующая политика уголовного контроля за незаконными потреблением наркотиков может слегка уменьшать незаконное потребление наркотиков, но увеличивает вероятность ВИЧ эпидемии среди ПИН;
Акценты на достижение краткосрочных прагматических целей (например, предотвращение передачи ВИЧ) поверх долгосрочных целей (например, полное снижение потребления наркотиков);
Акценты на достоинство и права человека всех членов общества, включая ПИН;
Установление иерархии снижения вреда (см. ниже) для обеспечения маленьких, доступных действий, которые могут поощряться программами снижения вреда;
Использование многочисленных и разнообразных стратегий для достижения поставленных целей, работая на многочисленных уровнях; от улицы или школы (по рискованному поведению передачи ВИЧ) до местных и национальных правительств (по законам и другим элементам поддерживающими внедрение снижения вреда);
Вовлечение ПИНов в планирование и выполнение программ, разработанных для профилактики превенции потребления наркотиков и ВИЧ/СПИД среди ПИН.
ТИПИЧНАЯ ИЕРАРХИЯ СНИЖЕНИЯ ВРЕДА ДЛЯ ПРЕДОТВРАЩЕНИЯ ПЕРЕДАЧИ ВИЧ СРЕДИ ПИН:
Наиболее эффективный способ предотвращения передачи ВИЧ - никогда не начинать или прекращать потребления наркотиков; если Вы не потребляете инъекционные наркотики, Вы не сможете заразиться путем совместного использования игл и шприцев или другого инструментария для приготовления и введения наркотиков.
Если эта всеобщая цель не достижима для определенного индивидуума, потребитель наркотиков должен поощряться к потреблению наркотиков любым другим способом, кроме внутривенного введения: если Вы не вводите наркотики, Вы не можете заразиться через инструментарий для приготовления и введения наркотиков.
Если эта цель не достижима, потребитель наркотиков должен поощряться к введению наркотиков с постоянным потреблением нового (стерильного) инструментария, не допуская его потребления другими лицами; если Вы используете новые инструменты каждый раз, Вы не можете заразиться ВИЧ и другими инфекциями.
Если эта цель не достижима, потребитель наркотиков должен поощряться к повторному использованию своего собственного инструментария для приготовления и введения наркотиков; если Вы повторно используете ваши собственные инструменты, Вы не можете заразиться ВИЧ и другими инфекциями (конечно, если кто-либо не пользовался вашими инструментами без вашего ведома).
Если эта цель не достижима, потребитель наркотиков должен поощряться к стерилизации игл/шприцев и другого инструментария стандартным способом. После такой операции некоторый риск передачи ВИЧ остается, но употребление стандартной технологии промывки уменьшает его вероятность.
Как показывает иерархия риска, множество различных групп и организаций должны вовлекаться в реализацию снижения вреда: от правоохранительных органов и учреждений по лечению от наркотической зависимости, до аутрич работников, а также самих потребителей наркотиков. Иерархия устанавливает незначительные действия, которые потребители наркотиков могут предпринимать с целью изменения рискованного поведения, связанного с ВИЧ.
В конечном счете, программы снижения вреда сотрудничают с программами снижения потребности в наркотиках, направленными на помощь потребителями наркотиков в прекращении их употребления.
