Biedrība "Apvienība HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

Mītiem par AIDS varētu veltīt veselu grāmatu. Šeit tiks pieminēti tikai seši mīti.
1. HIV un AIDS – tā ir viena nu tā pati vai arī divas atšķirīgas slimības.
Līdz pat šim brīdim cilvēki jauc HIV un AIDS. Ir pienācis laiks salikt punktus virs „i”. AIDS ir iegūts imūndeficīta sindroms. Imūndeficīts nozīmē, ka imūnsistēma, kas cilvēka organismu sargā no vīrusiem un baktērijām, sāk darboties nepareizi. Imūndeficīts cilvēkam var būt iedzimts, bet var attīstīties vecuma vai smagu saslimšanu dēļ. AIDS ir īpašs imūndeficīts, kas atšķiras no citiem, un ir saistīts ar viena vīrusa aktivitāti.
HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. Lai varētu vairoties, šim vīrusam tāpat kā citiem vīrusiem ir nepieciešamas svešas šūnas. Cilvēka organismā ir tikai viens šūnu veids, kurā vairojas HIV. Tas ir imūnās sistēmas šūnu veids, ko sauc par CD4. Kādu laiku imūnsistēma spēj savaldīt HIV un atjaunot zaudētās CD4. Taču, ja netiek ārstēts, HIV pēc dažiem gadiem var novest pie imūndeficīta – pie AIDS. Tāpēc teikt „inficēties ar AIDS” vai „analīzes uz AIDS” ir nepareizi. Inficējas ar HIV, tas ir, ar vīrusu, un HIV vīrusu arī nosaka analīzēs.
2. HIV analīzes bieži uzrāda nepareizu rezultātu.
Dažkārt var dzirdēt, ka HIV analīzes vairākus gadus pēc kārtas var neuzrādīt HIV vīrusa esamību. Bet tā nav. Ir tiesa, ka HIV infekcija var nedot par sevi ziņu vairākus gadus, taču HIV tests ir pozitīvs jau pirmajās nedēļās. 95% cilvēku analīzes ir pozitīvas jau pēc trim mēnešiem, bet pārējiem šis process ilgst sešus mēnešus.
Taču pozitīvs pirmo analīžu uz HIV rezultāts gan dažreiz var būt nepareizs jeb viltus pozitīvs. Tāpēc šo rezultātu obligāti pārbauda ar vēl vienām – apstiprinošām – analīzēm. Šīs apstiprinošās analīzes ir pavisam cita veida – daudz precīzākas. Tāpēc, ja jums saka, ka analīzes uz HIV ir „šaubīgas” vai „pozitīvas, bet vajag pārbaudīt”, nesāciet uzreiz celt paniku. Bet, ja otra veida analīzes arī ir pozitīvas, ārsts nosaka diagnozi „HIV infekcija”.
3. Ar šļirču palīdzību HIV izplata kinoteātros (diskotēkās, transporta līdzekļos).
Visi ir dzirdējuši par izdaudzinātajiem „dūrieniem ar šļircēm”. Par to ir rakstīts gan avīzēs, gan internetā ceļo „laimes vēstules” par to, ka draudzenes draugam bija draugs, kuru šādā veidā it kā inficējuši. Tikai šeit ir viena problēma: 25 gadu laikā, kamēr izplatās šī infekcija, nav fiksēts neviens gadījums, kad šādā veidā kāds būtu mēģinājis nodot HIV. Šļirces kāpņu telpās izrādās vietējo huligānu palaidnība, dūriens jeb injekcija klubā – konkurentu intrigas vai iereibušu apmeklētāju fantāziju augļi.
Bet te, lūk, daži fakti. Nejaušs dūriens ar šļirces adatu (piemēram, ārsts izmantojis to pašu šļirci, ar kuru iepriekš dūris AIDS pacientam) ir saistīts ar ļoti mazu risku – ne lielāku par 0,1 %. Cits fakts. Kā konstatēts vienā no aptaujām, vairāk nekā 90 % cilvēku, kam noteikta diagnoze – HIV infekcija, to uzzinot, pirmā doma bijusi: „Vai HIV esmu nodevis kādam citam?” Par kādām „sazvērestībām” šeit var būt runa? Jūs taču nesāksit citus durstīt ar šļirci, ja jums atklās HIV? Bet cilvēki ar HIV ne ar ko neatšķiras no jūsu paziņām, draugiem un ģimenes locekļiem. Tikai aizspriedumi par cilvēkiem, kas cietuši no šīs epidēmijas, liek ticēt jebkurām blēņām.
4. Prezervatīvos ir mazi caurumiņi, pa kuriem iekļūst HIV.
Bieži vien reliģiozie darbinieki vai arī ierindas pilsoņi runā par to, ka lateksa prezervatīviem ir mazi caurumiņi, kas ir lielāki par HIV. Taču lieta ir tāda, ka vīrusa brīvās kopijas „peld” organisma šķidrumā. Tās nav spējīgas nekur iesūkties, iespraukties vai pārlekt. Prezervatīvs nelaiž cauri šķidrumu, tātad, nelaiž cauri arī HIV.
Prezervatīvs nepasargā simtprocentīgi, jo tas var saplīst vai noslīdēt, it īpaši tad, ja to izmanto nemākulīgi. Taču tā efektivitāti pret HIV ir apliecinājuši vairāki pētījumi. Lūk, viens no tiem. 171 pāris, kur vienam no partneriem bija HIV, vairāku gadu gaitā izmantoja prezervatīvus. Tikai trim partneriem tika nodota HIV infekcija. Tas ir, prezervatīvs 98% pāru pasargāja no reāla riska inficēties.
5. Ja grūtniecei ir HIV, viņa to obligāti nodos bērnam.
Attiecībā uz grūtniecību HIV gadījumā pārspīlējumu ir daudz. Uzskata, ka māte var nodot HIV bērnam gan grūtniecības laikā, gan dzemdību laikā vai zīdaini barojot ar krūti. Ja sieviete baro ar krūti un grūtniecības un dzemdību laikā netika veikti aizsardzības pasākumi, bērnam risks inficēties ar HIV ir 2- - 30%. Mākslīgā barošana un speciāli pretvīrusa preparāti grūtniecības laikā šo risku samazinās par 1 – 5%.
Attīstītās valstīs – tādās kā ASV un Lielbritānija – HIV nodošanas līmenis jaundzimušajiem jau sen ir zemāks par 1%. Tieši tāpēc sievietes grūtniecības laikā nodod analīzes uz HIV – lai varētu izmantot visus līdzekļus bērna aizsardzībai.
6. HIV infekcija – tas ir nāves spriedums.
Ir hroniskas slimības, no kurām cilvēks nevar atbrīvoties, piemēram, diabēts vai hipertonija. Taču tas nenozīmē, ka ir pasludināts „nāves spriedums” un šīs slimības nevar ārstēt. HIV – tā ir hroniska infekcija, tas ir, nav metodes, kā organismu atbrīvot no šī vīrusa.
Bieži vien var lasīt publikācijas par „brīnumdariem”, kas spējuši izārstēt no HIV. Kāds ar cilvēka organisma uzkarsēšanu līdz ārkārtīgi augstai temperatūrai, kāds – ar lūgšanām un Svēto Garu, bet cits izmantojis prasmi vienoties ar noslēpumainiem biolaukiem. Aiz šiem visiem paziņojumiem parasti ir krāpnieki, kas no izmisušiem ļaudīm izmāna naudu.
Kopš 1996. gada ir pieejams efektīvs līdzeklis HIV infekcijas ārstēšanai – kombinēta pretvīrusa terapija, kas nomāc HIV vairošanos organismā. Terapijas mērķis – apturēt HIV infekcijas attīstību un nepieļaut, ka cilvēkam attīstās AIDS. Pret HIV terapiju vajag pieņemt regulāri – līdzīgi kā insulīnu diabēta gadījumā vai tabletes, ja sirgst ar hipertoniju. Daudziem cilvēkiem sākt HIV terapiju ir pāragri, jo viņu imūnsistēma pati tiek galā ar vīrusu, taču, ja ir AIDS stadija, ir jau nokavēts. Tāpēc ir tika svarīgi, lai HIV tiktu atklāts savlaicīgi.
Noslēdzot var teikt, ka reāli, nevis mītisko HIV infekciju var atklāt, var ārstēt un patiešām no šīs infekcijas var izsargāties. Un pirmais, ko vajag izdarīt, lai parūpētos par savu un sev tuvu cilvēku veselību, ir atteikties no šiem un citiem mītiem.
(tulkots no
www.medportal.ru)