Taktikas/Darbības Katram mērķim nosauciet taktikas un darbības, ko katra no atbalstītāju grupām var vislabāk izmantot, lai sajustu savu spēku.
Taktikām un darbībām ir jābūt:
-
Politiskā momenta un apkārtējās vides kontekstā
-
Elastīgām un kreatīvām
-
Uz specifisku mērķi vērstām
-
Jēgpilnām visiem dalībniekiem
-
Tās jāatbalsta noteiktai formai vai varas avotam
-
Ja jūs esat konfrontācijā, vai var rasties negatīva reakcija?
-
Ja jūs neesat konfrontācijā, vai jūs piesaistīsiet kāda uzmanību un vai izkustēsities no vietas?
Advokācijas taktikas un darbības var ietvert sevī:
-
Pētījumus
-
Seminārus un konferences
-
Pasākumus ar Masu informācijas līdzekļiem
-
Informējošas akcijas
-
Publiskas noklausīšanās
-
Streikus un demonstrācijas
-
Vēlētāju reģistrāciju un izglītošanu
-
Apzinīguma līmeņa paaugstināšanu
-
Tiesas prasības
-
Pakļautības sesijas ar oficiālām personām
-
Pārrunas
-
Lobēšanu
-
Modeļprojektus
-
Atskaites par politikām
-
Aptaujas
-
Regulējošo aktu projektu sagatavošana
Stratēģija
Stratēģija tā ir sistēma, kas virza mūs izvēlēties tās darbības, kas nosaka mērķu sasniegšanai nepieciešamo būtību un virzienus.
Organizatoriskās stratēģijas plānošana paredz noteiktu pasākumu ilglaicīgu plānošanu. Tas paredz, ka notikumi sekos cits citam vairāk vai mazāk noteiktā kārtībā. Advokācijas stratēģijas plānošanā ļoti bieži gadās pārmaiņas, kuras gandrīz nav iespējams paredzēt. Ir ļoti grūti paredzēt, ko jūs varēsiet pārliecināt būt jūsu pusē, bet kurš būs jūsu oponents. Ļoti bieži jūs varēsiet brīnīties par darbībām, ko var veikt jūsu oponenti un jums būs ļoti ātri jāreaģē. Lūk, tāpēc jūsu izdzīvošanas stratēģiju komplektā ļoti svarīgs instruments ir elastīga struktūra, kas paredz iespēju vajadzības gadījumā ātri mainīt stratēģiju.
Pats pēdējais, ko mēs gribētu redzēt jūsu advokācijas darbā, - tas ir plāns, kas jūs ierobežo, tāda plāna vietā, kurā ņemtas vērā jūsu labākās īpašības. Skaidra, elastīga un, tajā pašā laikā daudzu dalībnieku iesaistoša, ātras stratēģijas mainīšanas mehānisma esamība ir viens no pašiem pastāvīgākajiem jūsu stratēģiskā plāna komponentiem.
-
Identificējiet un izvirziet prioritātes problēmām/jautājumiem, ko jums vajag/jūs varat risināt;
-
Izanalizējiet problēmas dziļākos iemeslus;
-
Novērtējiet jūsu grupas/tīkla iespējas risināt šo(šos) jautājumu(-us) saistībā ar jūsu redzējumu un domām;
-
Izpētiet šīs problēmas apkārtējo vidi;
-
Izanalizējiet visas ieinteresētās puses, kas pozitīvi vai negatīvi ietekmē situāciju;
-
Izstrādājiet, vai vēl labāk izveidojiet, advokācijas stratēģiju, kura ne tikai vislabākajā veidā skar problēmas/jautājuma dziļākos iemeslus, bet palīdz arī bezpalīdzīgām marginālām grupām apzināties savu varu, ko var izmantot efektīvai dalībai visu līmeņu lēmumu pieņemšanas procesā.
Galvenās advokācijas stratēģijas
Bieži, lai sasniegtu advokācijas mērķus, pilsoņi un to organizācijas izmantoo dažādu stratēģiju kombinācijas. Vispārīgi runājot, advokācijas un ietekmes palielināšanas stratēģijas, balstoties uz galveno mērķi un pamatdarbību, var tikt sagrupētas sešās kategorijās, un tās ietver sevī sekojošo:
Centrālā stratēģija atbalstītāju grupas izveidošana, lai radītu pārmaiņas
Tā ir advokācijas centrālā stratēģija, bez kuras mēs nevaram apgalvot, ka tas, ko mēs darām ir advokācija, pēc mūsu pašu definīcijas. Atbalstītāju grupas izveidošanas galvenais mērķis palīdzēt cilvēkiem sajust savu spēku un spēju radīt vēlamās pārmaiņas. Veidojot atbalstītāju grupas, advokācijas apvienības un organizācijas nokļūst savu atbalstītāju pakļautībā un tādā veidā notur valdību un tos, kas pieņem publiskus lēmumus, sabiedrības pakļautībā. Atbalstītāju grupas veidošana notiek, organizējot un mobilizējot tos, ko skar problēma/tēma, vai kuri ir tajā ieinteresēti, paaugstinot viņu politisko apzinīgumu, ar mērķi iesaistīt viņus darbību veikšanā. Kā centrālajai stratēģijai šai ir jāpastāv kopā ar jebkuru citu advokācijas stratēģiju.
Izglītojošās stratēģijas
Galvenais mērķis iemācīt un paaugstināt kritisko apziņu; saistītas ar NVO prasmi izpausties, sniedzot informāciju un sadarbojoties, vācot datus, analizējot un attīstot alternatīvās politikas.
Kooperācijas stratēģijas
Galvenais mērķis izveidot sadarbību starp kopienas grupām, valsti un/vai biznesa sektoru inovāciju izplatīšanai, valsts pakalpojumu sniegšanai un vietējās infrastruktūras uzlabošanai.
Pārliecināšanas stratēģijas
Galvenais mērķis informācijas izmantošana, analīze un pilsoņu mobilizācija pārmaiņu sasniegšanai. Šī stratēģija bieži piesaista MIL izmantošanu un lobēšanu, lai ietekmētu tos, kas pieņem politikas, un ietekmētu sabiedrības viedokli. Spēcīgas komunikācijas un pārrunu vešanas iemaņas, kā arī ciparu izmantošana demonstrēšanai ietekmīgām personām, ir šīs stratēģijas izmantošanas svarīgākie momenti.
Pilot- un modeļ- programmas
Tur, kur grūti ietekmēt sabiedrisko dienas kārtību, veiksmīgi iejaukšanās no ārpuses modeļi var nodemonstrēt valdībai labāko problēmu atrisināšanas veidu. Pilotprogramma var tikt īstenota vienā vai vairākās jomās, kur pastāv domstarpības izraisošā problēma.
Tiesas procesu stratēģijas
Galvenais mērķis ekonomisko un sociālo pārmaiņu virzīšana, izmantojot tieslietu sistēmu iestāžu likumu un lēmumu testēšanai un apstrīdēšanai.
Konfrontācijas stratēģijas
Galvenais mērķis tiešas darbības akciju izmantošana, lai izraisītu un piesaistītu uzmanību negatīvās politikas sekām un izdarītu lielāku spiedienu politisko pārmaiņu dēļ nekā to spēj citas stratēģijas. Šīs stratēģijas var sevī ietvert: nevardarbīgas un vardarbīgas pieejas tiešas iedarbības akcijām.
Labais policists sliktais policists
Šajā stratēģijā viena no grupām uzņemas labās grupas lomu, kura grib sadarboties ar tiem, kas pieņem lēmumus. Tajā pašā laikā cita grupa uzņemas sliktās grupas lomu, kura rāj un kaunina tos, kas pieņem lēmumus. Citiem vārdiem pirmie spēlē labā policista lomu, otrie sliktā policista. Ja šīs divas grupas koordinē savas darbības, tad tām ir jābūt ļoti uzmanīgām savā sadarbībā. Jebkura informācijas noplūde par tādu sadarbību var diskreditēt labā policista grupas centienus.