Daži fakti par vitamīniem
Vitamīni nav nekaitīgi!
Fakts Nr.1
Par vitamīniem pārtikā un tabletēs
Vitamīni tās ir pēc sava ķīmiskā sastāva atšķirīgas organiskās vielas. Pārtikā tie ir sastopami nelielos daudzumos. Vitamīni tāpat kā taukvielas, olbaltumvielas un ogļhidrāti ir nepieciešami dzīviem organismiem. Mēs tos saņemam tiešā veidā lietojot pārtikā augu izcelsmes produktus, vai netiešā ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
Pagājušā gadsimtā vitamīnus iemācījās sintezēt laboratorijā, kas deva iespēju ražot tabletes pārtikas piedevas. Ja tās pilnībā sastāvētu no dabiskiem ingredientiem, viena tablete būtu golfa bumbiņas lielumā. Sintētiskos vitamīnus, kā likums, organisms izmanto tik pat labi, vai pat labāk, kā to pārtikas analogus. Izņēmums ir vienīgi E vitamīns, kurš savā dabiskajā formā uzsūcas divas reizes labāk. Tāpēc lielākā daļa pārtikas piedevu satur dabisko E vitamīnu.
Interesanti, ka dažas vielas mēs pēc tradīcijas saucam par vitamīniem, lai gan tās tādas nav piemēram D vitamīns. Tas pieder pie prohormoniem, jo organisms var to sintezēt patstāvīgi ultravioleto staru ietekmē.
Fakts Nr.2
Par cingu un vitamīnu atklāšanu
Pirmo reizi vēsturē klīniskos izmēģinājumus XVIII gadsimta vidū veica skotu ārsts Džeimss Linds, kas nodarbojās ar cingas problēmām. Šī slimība izraisa vājumu, smaganu asiņošanu, zobu izkrišanu, hemorāģiskus izsitumus un, ja to neārstē noved pie letāla iznākuma. No cingas cieta galvenokārt jūrnieki, pie kam Linda laikos no šīs saslimšanas mira vairāk cilvēku nekā kaujas laukā. Linds atlasīja pētījumam 12 jūrniekus, kuri cieta no cingas, sadalīja tos grupās, un katrai grupai noteica savu diētu. Tie pacienti, kas saņēma citronus un apelsīnus samērā ātri izveseļojās. Tā Linds pierādīja, ka vielu, kuras satur citrusaugļi, lietošana ir nepieciešama, lai izvairītos no cingas.
Linda traktāts par cingu iznāca 1753.gadā. Šis darbs tiek uzskatīts par sākuma punktu dzīvībai svarīgu vielu vērienīgai izpētei, kā rezultātā tika atklāti vitamīni. Pats vitamīns C (askorbīnskābe), kura trūkums izraisa cingu, tika atklāts tikai pēc 175 gadiem. Pie kam citrusaugļos šī vitamīna koncentrācija ir mazāka nekā, piemēram, sarkanajos bulgāru piparos.
Fakts Nr.3
Par vitamīniem un vēža attīstības risku
Kopš 1970.gadu sākuma divkārtējais Nobela prēmijas laureāts Lainuss Polings ar savu aktīvo propagandas darbību panāca, ka sabiedrībā nostiprinājās uzskats, it kā regulāra vitamīnu lietošana var samazināt vēža attīstības risku. Taču zinātniskie pētījumi to neapstiprina. Vēl vairāk, vitamīnu piedevu lietošanu dažos gadījumos saista ar šīs slimības parādīšanās paaugstinātu risku.
1990.gadu sākumā Somijā tika veikts vērienīgs pētījums ar 29 tūkstošiem smēķētāju. Vienas grupas ēdienkartē tika iekļautas pārtikas piedevas ar E vitamīnu vai beta-karotīnu, citai deva placebo. Rezultāti parādīja, ka to vidū, kas lietoja beta-karotīnu ilgāk nekā piecus gadus, mirstība no plaušu vēža bija par 18% lielāka. Analoģiski pētījumi ar 18 tūkstošu cilvēku, kuri strādāja ar azbestu, tāpēc piederēja riska grupai, piedalīšanos, vispār bija jāpārtrauc: izpētāmo grupā, kas lietoja A vitamīna un beta karotīna maisījumu saslimstība ar vēzi bija gandrīz divas reizes lielāka.
Jaunākie pētījumi arī nevieš cerības. 2011.gadā Minesotas Universitātes darbinieki noskaidroja, ka starp sievietēm, kas lieto multivitamīnus ir augstāka mirstība nekā pārējām. Bet plašs pētījums starp veseliem vīriešiem, kuri ir vecāki par 50 gadiem, parādīja, ka tiem, kas lieto E vitamīnu ir lielāks prostatas vēža attīstības risks.
Fakts Nr.4
Par Lainusa Polinga dramatisko likteni
Lainuss Polings amerikāņu ķīmiķis un uzreiz divu Nobela prēmiju laureāts aktīvi popularizēja vitamīnu pārtikas piedevas, konkrēti C vitamīnu. Savas balvas viņš saņēma par darbu, kas nebija saistīts ar vitamīniem, un par miera veicināšanu. Ar ideju par askorbīnskābes ārstnieciskajām īpašībām Polings aizrāvās pēc kāda ķīmiķa vēstules, kurš apgalvoja, ka lielu C vitamīna devu lietošana pagarinās dzīves ilgumu (Nobela prēmijas laureātam tajā brīdī bija 65 gadi). Polings uzskatīja, ka katru dienu lietojot askorbīnskābi lielās devās (kas gandrīz 50 reizes pārsniedz oficiālo institūtu rekomendēto dienas devu), tā ļaus izsargāties no saaukstēšanās. Par to viņš 1970.gadā uzrakstīja grāmatu C vitamīns un saaukstēšanās, kas ļoti ātri ASV kļuva par bestselleru, bet vitamīnu pārdošana palielinājās četras reizes. Pie kam autora secinājumi balstījās nevis uz klīniskajiem pētījumiem, bet tikai uz personīgo pieredzi un literatūras avotiem. Vēlāk tika veikti ļoti daudzi pētījumi, kas neapstiprināja Polinga teoriju.
Taču Lainuss Polings neapstājās pie saaukstēšanās 1970.gada beigās viņš sāka apgalvot, ka C vitamīns spēj ārstēt vēzi, tādējādi dodot tūkstošiem amerikāņu nepamatotas cerības, jo šai teorijai vēl joprojām nav zinātniska pamata. Neskatoties uz milzīgas askorbīnskābes devas lietošanu ikdienā, Polinga sieva nomira no kuņģa vēža, bet pats C vitamīna popularizētājs no prostatas vēža.
Fakts Nr.5
Par vitamīnu pārdozēšanu
Vitamīni nav tik nekaitīgi, kā pieņemts domāt. To pārdozēšana izraisa saindēšanos un , kā likums, tā ir saistīta ar nejaušu vai speciālu lielāka tablešu skaita lietošanu nekā teikts instrukcijā. Visbīstamākie ir multivitamīnu kompleksi, jo visas to sastāvā esošās vielas ir toksiskas, īpaši dzelzs un kalcijs, saindēšanās ar kuriem var būt nāvējoša.
Multivitamīnu pārdozēšanas pirmie simptomi var izpausties visos līmeņos: sākot ar neparastu urīna krāsu, sāpēm acīs, paātrinātu sirdsdarbību un līdz pat ģīboņiem, matu izkrišanai, sāpēm kaulos un locītavās. Tādi stāvokļi prasa nekavējošu medicīnisku iejaukšanos. Arī dažas pārtikas piedevas jālieto uzmanīgi. B3 vitamīns var izsaukt alerģijai līdzīgu reakciju ādas apsārtums, nieze, ekzēma. Vienreizēja A un D vitamīnu pārdozēšana parasti paiet bez sekām, taču pārāk lielu devu ilgstoša lietošana var būt bīstama. D vitamīns veicina kalcifikātu veidošanos sirdī un nierēs, A vitamīns var izraisīt galvaskausa iekšējā spiediena paaugstināšanos un kaulu trauslumu.
Fakts Nr.6
Par D vitamīnu un izvairīšanos no šizofrēnijas
D vitamīna trūkums jau sen asociējas ar depresijām un citiem smadzeņu darbības traucējumiem. Kvinslendas Universitātes (Austrālijā) darbinieks Džons MakGrats ir veicis plašu pētījumu. Viņš izpētīja vairāk nekā 800 bērnu, no kuriem pusei vēlāk tika noteikta diagnoze šizofrēnija, asins paraugus. Zinātnieks noskaidroja, ka jaundzimušie ar vielas 25-hidroksikalciferols, kurš organismā pārveidojas par D vitamīnu, deficītu bija uzņēmīgāki pret šo saslimšanu nākotnē. Taču ārsti nesteidzas piedāvāt sievietēm grūtniecēm ar D vitamīna deficītu lietot atbilstošas pārtikas piedevas kā profilaktisku līdzekli. Lieta tāda, ka arī bērniem ar paaugstinātu 25-hidroksikalciferola saturu asinīs ir paaugstināts šizofrēnijas risks. MakGrats domā, ka šie jaundzimušie vienkārši nebija spējīgi pārvērst vielu D vitamīnā, taču tādam skaidrojumam nav zinātniska pamata.
Fakts Nr.7
Par antioksidantiem un Alcheimera slimību
Roterdamas Erasma Universitātes Medicīnas centra (Nīderlandē) zinātnieki ir izpētījuši vairāk nekā 5 tūkstošus holandiešu, kas vecāki par 55 gadiem. Speciālisti rūpīgi apsekoja viņu paradumus un racionu, kā arī regulāri veica testus uz pirmajām demences pazīmēm. Kā noskaidrojās, smēķētāji ir pakļauti Alcheimera slimības attīstības riskam, bet tie, kas lieto ar C un E vitamīniem bagātus produktus, retāk kļūst par slimības upuriem, nekā citi pārbaudāmie no riska grupas.
E un C vitamīni tiek uzskatīti par antioksidantiem vielām, kuras spēj palēnināt organisko savienojumu oksidēšanos. Ir zināms, ka pie Alcheimera slimības pacientu smadzenēs uzkrājas noteikti proteīni, kas noved pie nervu šūnu bojājumiem. Kas tieši izraisa šo procesu, nav zināms, zinātnieki domā, ka šūnu struktūru bojā brīvie radikāļi ļoti aktīvas molekulas, kas organismā rodas dabiskā ceļā. Iespējams, ka antioksidanti spēj deaktivizēt šos agresīvos radikāļus, tātad arī pasargāt no Alcheimera slimības.
Cits, Oksfordā veikts pētījums, parāda, ka B6 un B12 vitamīni var samazināt kognitīvo traucējumu attīstību padzīvojušiem cilvēkiem par 30%. Tas, savukārt, ietekmē Alcheimera slimības attīstību, jo ir noskaidrots, ka apmēram pusi cilvēku kognitīvie traucējumi piecu gadu laikā noved pie šīs patoloģijas izveidošanās. Taču zinātnieki neiesaka vecākiem cilvēkiem sākt lietot vitamīnu kompleksus bez konsultēšanās ar ārstu, jo tas var novest pie pārdozēšanas.
Fakts Nr.8
Par autisma ārstēšanu ar vitamīniem
Autisms tie ir attīstības traucējumi, kas izpaužas galvenokārt kā normālas sociālās saskarsmes neiespējamība. Starp tā simptomiem bieži sastopamas arī gastroenteroloģiskas problēmas. Tas ir saistīts ar to, ka daudzi slimnieki lieto ļoti ierobežotu produktu daudzumu, kas rada noteiktu vielu deficītu organismā un avitaminozes. Pie kam normāla attīstība un veselība ir tiešā veidā saistīta ar vitamīniem un minerālvielām, ko cilvēka organisms saņem un izmanto. Avitaminoze var radīt aizkaitināmību, hiperaktivitāti, nespēju koncentrēties tās ir problēmas, kas raksturīgas cilvēkiem ar autistiska spektra traucējumiem. Attiecīgi vitamīnu piedevu lietošana var samazināt dažu simptomu izpausmes pakāpi.
Līdz pat šim laikam nav veikts pietiekams daudzums pētījumu par minēto tēmu, un to rezultāti ir apstrīdami. Piemēram, atbilstošs Arizonas Universitātes (ASV) speciālistu darbs neuzrādīja būtisku pacientu veselības uzlabošanos, taču bērnu, kas piedalījās pētījumā, vecāki atzīmēja hiperaktivitātes un dusmu lēkmju samazināšanos.
Šobrīd ir skaidrs, ka nepieciešami plašāki pētījumi, taču pagaidām ārsti neiesaka lietot piedevas bez konsultēšanās ar speciālistu. Svarīgi noteikt, tieši kādu vielu deficīts novērojams pacientam, lai izvairītos no hipervitaminozēm, kas var padziļināt slimības simptomus un slikti ietekmēt veselību kopumā.
Tulkojums no: Дарья Федорова http://medportal.ru/mednovosti/main/2013/10/04/119vitamin/