Biedrība "Apvienība HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

                                                        Kas ir AIDofobi?
Daudzi cilvēki uztraucas, ka viņiem ir HIV, pat ja ir saņēmuši negatīvu analīzes rezultātu un arī viņu uzvedību nevar nosaukt par riskantu. Tādus cilvēkus pie mums sauc par AIDofobiem, bet Rietumos par „raižpilnajiem veselajiem” („worried well”). Vārds „veselie” šajā gadījumā nozīmē, ka cilvēkam nav HIV infekcijas (kaut gan viņam/viņai) var būt citas saslimšanas). „Raižpilno veselo” reālā problēma parasti ir nevis medicīniska, bet gan psiholoģiska rakstura. To var atklāt un pareizi diagnosticēt tikai kvalificēts psihologs vai ārsts. Kā noteikt, vai jūs nepiederat pie „raižpilnajiem veselajiem”?
*****************************************************************************
„Raižpilno veselo” reālā problēma parasti ir nevis medicīniska, bet gan psiholoģiska rakstura, piemēram:
-depresija;
-paaugstināta trauksme;
-spēcīga vainas sajūta;
-fobijas, iracionālas bailes;
-kompulsīva (uzmācīga) uzvedība;
un citas.
Šīs psiholoģiskās problēmas var atklāt un pareizi diagnosticēt tikai kvalificēts psihologs vai ārsts.
Kā noteikt, vai jūs nepiederat pie „raižpilnajiem veselajiem”? Tāds pieņēmums var rasties gadījumā, ja jūs:
-Esat pārliecināti, ka jebkuri simptomi, kas jums parādās – tās ir HIV/AIDS primārās izpausmes, kaut arī jūsu analīze ir negatīva un inficēšanās risks ir minimāls (vai tā nav).
-Jūs turpināt baidīties no HIV/AIDS, lai gan jums ir paskaidrots, ka jūsu inficēšanās iespēja ir minimāla, vai tādas nav.
-Neskatoties uz visiem apgalvojumiem, jūs nepiekrītat tam, ka jums patiešām nedraud briesmas.
-Esat pārliecināti, ka jums ir HIV, pat saņemot negatīvu ELISA analīzi pēc 6 mēnešiem.
-Jūs neticat, ka esat HIV negatīvi. Jūs tiecaties izskaidrot analīzes negatīvo rezultātu ar testu sistēmas neprecizitāti, mediķu nekompetenci u.tml., tikai ne ar to, ka jums nav HIV.
-Jūs atkal un atkal nododat analīzi uz HIV.
-Neskatoties uz negatīvu ELISA rezultātu, jūs nododat analīzes uz PCR, vīrusu slodzi, imūno statusu, antigēniem, HIV-2 u.tml., kaut gan tiek apgalvots, ka tās jums nav vajadzīgas.
-Baidāties, ka jums ir HIV-0 vai kāda cita reta HIV forma, ko parastās testu sistēmas nezin kāpēc nevar noteikt.
-Esat iztērējuši daudz naudas par maksas analīzēm un dārgiem ārstiem.
-Savu baiļu no HIV/AIDS dēļ jums sistemātiski ir grūtības ikdienas dzīvē, attiecībās ar radiniekiem, draugiem, partneri, darbā, mācību iestādē u.tml.
-Vairākas stundas dienā jūs pavadāt pētot mājaslapas par HIV/AIDS Internetā, meklējot apstiprinājumu savām aizdomām, ka esat inficējušies.
-Uzticības telefona ārsts-konsultants vai cits speciālists jums ir ieteicis sakarā ar bailēm no HIV/AIDS griezties pie psihologa/psihiatra.
Ja esat sev novērojuši kaut kādas pazīmes no šī saraksta, izturieties nopietni pret savu garīgo veselību. Saruna ar labu psihologu vai psihiatru (ne AIDofobu!) palīdzēs jums objektīvi novērtēt situāciju un pieņemt pareizo lēmumu. Ja zem jūsu bailēm no HIV/AIDS slēpjas nopietna psiholoģiska problēma, speciālists palīdzēs jums tikt no tās vaļā, bet kopā ar to – arī no iracionālām bailēm HIV infekcijas priekšā, kuras traucē jums dzīvot.