Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

Prezentâcija par lîdzestîbu ðeit>>> (Apvienîba HIV.LV) 

 

Tikai lîdzestîba nodroðina saikni starp efektîvu terapiju un efektîvu slimîbas kontroli, sekmçjot labâku pacienta dzîves kvalitâti.
Materiâlâ izmantots raksts: Dr. med. Viesturs Ðiliòð | «Lîdzestîba – kas tâ tâda un kâpçc tik svarîga?» |
Slimîbu ârstçðanâ izmanto medikamentus, kuru iedarbîba ir ïoti efektîva tikai tad, ja pacients ir lîdzestîgs. Lîdzestîba ir viens no svarîgâkajiem slimîbu veiksmîgas kontroles faktoriem, kas nozîmç:
-zâïu regulâru un pareizu lietoðanu/ievadîðanu atbilstoði ârsta norâdçm – katru dienu noteiktâ laikâ un apmçrâ, neizlaiþot nevienu devu;
-sistemâtiskus ârsta apmeklçjumus un regulâras pârbaudes;
-izpratni par terapijas nozîmi un sekâm, kâdas var rasties, pârtraucot ârstçðanu, veicot to nesistemâtiski vai patvaïîgi koriìçjot devas un terapijas plânu.
Lîdzestîgs pacients:
-izprot savu saslimðanu un efektîvi to kontrolç;
-sekmîgi sadarbojas ar ârstu;
-nepiecieðamîbas gadîjumâ izmanto ìimenes locekïu atbalstu;
-izvairâs no kaitîgiem faktoriem, t.sk., alergçniem;
-ir labi apmâcîts uztura, fiziskâs slodzes u.c. jautâjumos;
-jûtas droði kritiskâs situâcijâs;
-pieredz mazâku slimîbas uzliesmojumu skaitu un bieþumu;
-dzîvo kvalitatîvu un sociâli, fiziski utt. pilnvçrtîgu dzîvi.
Diemþçl nepietiekama pacientu lîdzestîba ir viens no galvenajiem iemesliem, kas bûtiski traucç teju vai visu hronisku slimîbu efektîvu kontroli. Daþâdi pçtîjumi liecina par atðíirîgu lîdzestîbas pakâpi: robeþâs no 30% lîdz 70%. Lîdzestîbas trûkumu rada daþâdu iemeslu kopums – neregulâra zâïu lietoðana un to nepareiza ievadîðana ir tikai daþi no tiem.
Var runât par diviem lîdzestîbas trûkuma veidiem – neapzinâtu (jeb nejauðu) un apzinâtu (jeb tîðu). Neapzinâtu NE-lîdzestîbu visbieþâk rada situâcija, kad komunikâcija starp pacientu un ârstu nav bijusi îsti skaidra un precîza vai pacients bez apzinâta nodoma neievçro ârsta norâdîjumus un terapijas plânu. Savukârt apzinâta NE-lîdzestîba vçrojama tad, ja pacients ïoti skaidri saprot un apzinâs, kas un kâpçc viòam jâdara, bet daþâdu motîvu vadîts tâ nerîkojas – daïçji vai pilnîbâ.
Pacienti, kuri neapzinâs savu lîdzestîbas trûkumu, slimîbas kontroles prasîbas ignorç netîðâm – bez skaidra nolûka vai nodoma. Ðîs neapzinâtâs jeb «neizglîtotâs» NE-lîdzestîbas bieþâkie cçloòi ir nepietiekama vai kïûdaina izpratne par zâïu lietoðanas reþîmu, nepareiza inhalatoru, pilnðïirèu, injektoru lietoðana, iekðíîgi ieòemamo zâïu nepareiza ðíîdinâðana vai uzdzerðana ar ðíidrumu. Daþkârt par iemeslu var bût arî aizmârðîba, aizòemtîba vai disciplînas trûkums. Nereti pacienti pat pçc vairâkkârtçja skaidrojuma, kas jebkuram speciâlistam ir iegûlis galvâ kâ «skaitâmpantiòð», nevar precîzi atkârtot, kas un kâ viòiem jâdara. Risinâjums – pacientiem jâmâcâs un jâuzdrîkstas ârstam droði vaicât un vairâkas reizes pârvaicât, kamçr viss top skaidrs. Un atbildçt uz ârsta jautâjumu «vai sapratât?» ar «jâ» tikai tad, kad patieðâm viss lîdz sîkâkajai detaïai ir izprasts. Gadâs, ka ârsta vai farmaceita norâdîjumi par konkrçto zâïu lietoðanu atðíiras no lietoðanas instrukcijâ rakstîtâ un pacientam rodas ðaubas. Tâdâ gadîjumâ ârsta vai farmaceita norâdîjumi jâuzraksta uz instrukcijas lapiòas un noteikti atkal jâkonsultçjas ar ârstu, kurð nozîmçja zâles. 
Apzinâtâs jeb «gudrâs» NE-lîdzestîbas pamatâ ir pârdomâts pacienta noliegums gan attiecîbâ pret paðu diagnozi, gan terapiju. Pçtîjumi liecina, ka to var veicinât kïûdaini pacienta priekðstati vai pieòçmumi kâ par paðu slimîbu (tâs smaguma pakâpi, ilgumu, cçloòiem un sekâm), tâ par terapijas ieguvumu un risku attiecîbu. Ðo NE-lîdzestîbas veidu raksturo pacienta tieksme samazinât vai nu medikamentu lietoðanas bieþumu, vai to devas un skaitu lîdz, viòaprât, atbilstoðam vai nepiecieðamam apmçram. Daþi pacienti, protams, mçdz arî pârtraukt terapiju vispâr, uzskatot to par maz iedarbîgu, nevajadzîgu vai pat kaitîgu. Ðâda attieksme noved pie tâ, ka, saskaòâ ar daþâdiem pçtîjumiem, tikai aptuveni 50% gadîjumu hronisko slimîbu pacientu lietotâs medikamentu devas nodroðina terapeitisko efektivitâti.
Lai arî kâdi bûtu kâ apzinâtâs, tâ neapzinâtâs NE-lîdzestîbas cçloòi, skaidrs ir viens – tâs rada kïûdas un neatbilstîbu ârsta nozîmçtajam un konkrçtajam pacientam nepiecieðamajam slimîbas kontroles plânam. Jo pat visefektîvâkâ terapija nebûs iedarbîga, ja pacients to lietos nepietiekami vai neatbilstoði savas slimîbas optimâlai kontrolei.
Tikai lîdzestîba nodroðina saikni starp efektîvu terapiju un efektîvu slimîbas kontroli, sekmçjot labâku pacienta dzîves kvalitâti.