AIDS pieaugums Latvijā ir pretrunā ar vidējām tendencēm Eiropas valstīs
Apskatīt komentārus (0)
15.04.2015
Ārstu biedrība: "Ir cerības, ka vasarā AIDS un HIV ārstēšana kļūs efektīvāka" | http://arstubiedriba.lv/index.php/497-ir-ceribas-ka-vasara-aids-un-hiv-arstesana-klus-efektivaka |
14. aprīlī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīkoja ekspertu diskusiju Investīcijas HIV ārstēšanā efektīvas saimniekošanas piemērs. Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kur HIV inficēto pacientu ārstēšana ar antiretrovirālām zālēm tiek uzsākta novēloti. Tāpēc Latvijā vīrusa izplatība notiek straujāk, un HIV infekcijas ārstēšanas izmaksas pieaug. Diskusijas dalībnieki Veselības ministrijas (VM), Slimību un profilakses centra (SPKC) eksperti, klīniku pārstāvji un augstskolu mācībspēki diskusijā izgaismoja pašreizējās ārstniecības shēmas, analizēja statistikas datus un meklēja risinājumus, kā HIV diagnosticēt agrīnā stadijā un ārstēšanu padarīt efektīvāku.
Latvija jau daudzus gadus ir to ES valstu vidū, kur HIV infekcijas izplatības rādītāji ir ļoti augsti. Statistikas dati liecina, ka katru gadu ar HIV saslimst apmēram 340, bet ar AIDS 130 cilvēku. Eiropas slimību un profilakses kontroles centrs (ECDC) 2014. gada misijas ziņojumā par HIV, B un C hepatītu Latvijā atzinis, ka AIDS pieaugums Latvijā ir pretrunā ar vidējām tendencēm Eiropas valstīs, kas norāda uz acīmredzamām HIV ārstēšanas nepilnībām valstī.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2013. gada rekomendācijas par HIV slimnieku ārstēšanu paredz antiretrovirālās terapijas (ART) uzsākšanu brīdī, kad cilvēka imūnsistēma vēl nav galēji novājināta. Šāda ārstēšana būtiski palīdz ierobežot HIV/AIDS izplatību. Tomēr Latvijā pretēji PVO rekomendācijām HIV pacients saņem ārstēšanu jau AIDS stadijā, kad nereti pamatslimību jau papildina diagnozes - vēzis, tuberkuloze u.c., kuru ārstēšanai no veselības budžeta jātērē lieli līdzekļi.
SPKC direktores vietnieks attīstības un epidemioloģisks drošības jautājumos, profesors Dzintars Mozgis, iepazīstinot diskusijas dalībniekus ar statistikas datiem norādīja, ka HIV un AIDS pacientu skaits palielinās, ar stabili augošu tendenci. Visbiežāk saslimstība vērojama 30 39 gadu vecu cilvēku vidū, kuru lielākais īpatsvars ir vīrieši. Tāpat biežākas saslimšanas vērojamas pilsētās, īpaši Rīgā. Līdz šim sabiedrībā dominēja viedoklis, ka HIV un AIDS visbiežāk izplatās narkomānu un homoseksuālu cilvēku vidū. Tomēr pēdējo gadu statistika liecina, ka vertikālās transmisijas ceļš infekcijas gadījumos ir ļoti zems, bet līdzās narkotiku injicēšanai, kas 2014. gadā bija iemesls inficēšanai 21% gadījumu, būtiski paaugstinājies nenoskaidroto inficēšanās gadījumu skaits. Pagājušajā gadā no visiem HIV infekcijas gadījumiem tādi ir 31%.
RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente biedrības Baltijas HIV asociācijas valdes locekle Anda Karnīte savā ziņojumā norādīja, ka Latvijas dati, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, ir satraucoši. Piemēram, Igaunijā jaunatklāto gadījumu skaits ir lielāks kā mūsu valstī, tomēr kopējā saslimšanas līkne ir lejupejoša. 2013. gadā Igaunijā bija 24,7, bet pagājušajā gadā 22,1 reģistrētie HIV gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pretstatā tam Latvija šajā statistikas segmentā, katru gadu pakāpjas augstāk, 2014. gadā sasniedzot 17,3 uz 100 000 cilvēku.
RSU Medicīnas fakultātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja, profesore Ludmila Vīksna diskusijā norādīja, ka mūsu lielākā problēma šo infekcijas slimību sakarā ir vēlīni uzsākta ārstēšana: Inficētie cilvēki ir reāls drauds visai sabiedrībai, tāpēc šie pacienti jāsāk ārstēt ātrāk. Es nedomāju, ka HIV/AIDS pacienti, izlasot kārtējo informatīvo bukletu, mainīs savus dzīves paradumus. Te vajadzīga radikāla rīcība diagnostika un ārstēšana.
Šobrīd slimniekus, kam ir HIV diagnoze sākt ārstēt, kad imūnās sistēmas šūnu skaits organismā ir nokrities līdz 200 vienā kubikmilimetrā, nevis, kā tas ir tagad, kad līmenis jau ir zem 200 šūnām. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne diskusijā atgādināja, ka kritiska situācija šajā jomā Latvijā ir jau kopš 2008. gada: Diemžēl mēs neesam ņēmuši vērā ekspertu atzinumus un rekomedācijas un nekāds progress nav noticis. Šāds rezultāts nav izveidojies tikai tāpēc, ka veselības budžetā trūkst līdzekļu, tas lielā mērā ietekmējies no stereotipa, ka HIV un AIDS ir nepareizā slimība.
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks diskusijā solīja, ka no š.g. 1. jūlija HIV slimniekus plānots sākt ārstēt ātrāk, nekā tas ir šobrīd. Pērn valsts, kompensējot ambulatoro ārstēšanos HIV un AIDS pacientiem, tērēja 5,7 miljonus eiro. Savukārt, palielinot šūnu skaitu līdz 350, kopējās izmaksas HIV un AIDS slimnieku ārstēšanai šogad sasniegs 6,6 miljonus eiro. Tas ir par 185 000 eiro vairāk nekā šobrīd, stāstīja Zvejnieks. Viņš pauda cerību, ārstēšanu uzsākot ātrāk, izdosies samazināt infekcijas izplatību, kā arī kopējo pacientu skaitu.
LĀB diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka šāda rīcība būs ilgtermiņa ieguldījums nākotnē, kas pasargās mūs no 12 jauniem infekcijas gadījumiem katru gadu. Veselības aprūpes budžeta ieguvums piecu gadu laikā būs novērstas 920 HIV/AIDS hospitalizāijas un tiks ietaupīti 5,23 miljoni eiro no veselības aprūpes izmaksām slimnīcu budžetos. Lai pievērstu plašāku uzmanību šai problēmsituācijai un iepazīstinātu plašāku ārstu loku, vienlaikus meklējos iespējas un risinājumus, kā diagnostiku un ārstēšanu padarīt tuvāku pacientam, LĀB prezidents Pēteris Apinis rosināja rīkot starpdisciplināru konferenci.
***********************************
***********************************
Medicine.lv: "No 1. jūlija cilvēku ar HIV ārstēšanu varētu sākt ātrāk nekā līdz šim" | http://medicine.lv/raksti/no-1.julija-cilveku-ar-hiv-arstesanu-varetu-sakt-atrak-neka-lidz-sim |
No 1. jūlija cilvēkus ar HIV varētu sākt ārstēt, kad imūnās sistēmas šūnu skaits organismā ir nokrities līdz 350 vienā kubikmilimetrā, nevis, kā tas ir tagad, kad līmenis jau ir zem 200 šūnām.
Kā šodien Latvijas Ārstu biedrības rīkotajā diskusijā "Investīcijas HIV ārstēšanā - efektīvas saimniekošanas piemērs" stāstīja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks, no 1.jūlija plānots HIV slimniekus sākt ārstēt ātrāk, nekā tas ir šobrīd. Tas nozīmē, ka HIV inficēto cilvēku ārstēšana atgriezīsies pirmskrīzes līmenī.
Pērn valsts, kompensējot ambulatoro ārstēšanos HIV un AIDS pacientiem, tērēja 5,7 miljonus eiro. Savukārt, palielinot šūnu skaitu līdz 350, kopējās izmaksas HIV un AIDS slimnieku ārstēšanai šogad sasniegs 6,6 miljonus eiro. Tas ir par 185 000 eiro vairāk nekā šobrīd, stāstīja Zvejnieks.
Viņš pauda cerību, ka, agrāk sākot ārstēšanu, izdosies samazināt infekcijas izplatību, kā arī pacientu skaitu.
Kā diskusijā norādīja biedrības "Baltijas HIV asociācija" valdes priekšsēdētāja Inga Upmace, agrīni ārstējot HIV slimniekus, samazinātos kopējās izmaksas veselības budžetā, jo nenāktos tik daudz vairs ārstēt citas slimības, kuras pacients iegūst, jo viņam ir novājināta imūnsistēma.
Tāpat samazinātos jaundzimušo skaits, kuri ir inficēti ar HIV.
Kā klātesošajiem stāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktores vietnieks attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Dzintars Mozgis, pērn HIV atklāts 14 grūtniecēm, kā arī četriem to bērniem. Tāpat pieaug to cilvēku skaits, kuri ar HIV inficējušies nezināmos apstākļos, stāstīja Mozgis.
Kā liecina SPKC dati, līdz 1. janvārim Latvijā reģistrēti 6214 HIV gadījumi, tai skaitā 1508 AIDS gadījumi. Pērn atklāti 347 jauni HIV un 149 AIDS gadījumi.
Atpakaļ