Uzrakstiet mums

Aknas, to funkcijas un bojājumi, aknu slimību diagnostika
Apskatīt komentārus (1)


13.03.2014

---

Sagatavojusi Zenta SOKOLOVA | Promo raksti tapuši sadarbībā ar Sanofi |
http://nra.lv/reklamraksti/112787-loti-vienkarsi-par-aknam.htm | 10. marts |
http://nra.lv/reklamraksti/113183-aknu-bojajumi.htm | 13. marts |
****************************************************************

Ļoti vienkārši – par aknām
Cilvēki, kuru darbs nav saistīts ar medicīnu, nevar izcelties ar labām zināšanām par aknām. Ne visi zina, kur aknas atrodas un cik aknu mums ir, nemaz nerunājot par to, ko aknas organismā dara. No vienas puses – nezināt nav kauns, jo ir gluži saprotami, ka milzīgā informācijas gūzma jau paguvusi aizskalot projām faktus, kas savulaik varbūt mācīti skolā vai kaut kur lasīti, bet kurus turēt prātā nav bijis lielas vajadzības. No otras puses – zināt tomēr derētu, jo zināšanas rada izpratni, kas motivē rūpēties par aknu veselību un darīt to pareizi. Tādēļ žurnāla lappusēs sniedzam īsas atbildes uz jautājumiem par aknām un to darbību.

Kas ir aknas

Aknas ir lielākais gremošanas dziedzeris un lielākais iekšējais orgāns cilvēka ķermenī. Pieauguša cilvēka aknu aptuvenā masa ir 1200 – 1500 g. Lai gan vārds „aknas” tiek lietots daudzskaitlī, tas ir viens orgāns, nevis divi vai pat vairāki, kā cilvēki reizēm domā. Aknas atrodas vēdera dobuma augšējā daļā, labajā paribē, pakrūtē, un nedaudz iesniedzas kreisajā paribē. Aknu priekšējo malu var sataustīt aiz labā ribu loka. Aknu apakšējā virsmā atrodas žultspūslis. Tas var uzkrāt 50 – 60 ml žults. Caur žultsvadu žults izplūst divpadsmitpirkstu zarnā. Diennaktī aknas saražo 500 – 700 ml žults.

Kādas ir aknu funkcijas

Aknas tiek dēvētas par organisma laboratoriju, jo tajās notiek svarīgi bioķīmiski procesi. Aknas filtrē visu, ko mēs apēdam, uzglabā enerģijas rezerves, kas nepieciešamas muskuļiem, regulē cukura daudzumu asinīs, kontrolē holesterīna un atsevišķu hormonu un fermentu daudzumu, piedalās vielmaiņā, pārstrādā asinīs iekļuvušās ķīmiskās vielas, sadalot tās savienojumos, kurus organisms var uzņemt, un caur nierēm izvada liekās vielas; aknu fermenti piedalās tauku pārstrādē. Aknas ražo žulti, neitralizē un ar žulti izvada dažādus vielmaiņas galaproduktus, toksīnus un medikamentus; regulē cirkulējošo asiņu daudzumu, palīdz nodrošināt asins recēšanu. Aknās tiek ražotas olbaltumvielas, vitamīni, daudz un dažādas bioloģiski aktīvas vielas.

Kāpēc aknas dēvē par filtru

Aknas veic organisma attīrīšanas, atindēšanas funkciju – 99% no visa, ko mēs apēdam, izdzeram un ieelpojam, iet caur aknām. Aknās tas viss tiek pārstrādāts, atindēts un izveidojas gala produkti, kas tiek izvadīti laukā. Šis filtrs ir unikāls, jo piesārņošanas gadījumā to ir iespējams attīrīt, pilnīgi vai daļēji atjaunot tā funkciju. Aprēķināts, ka diennaktī aknas attīra 2000 litru asiņu. Daba aknām piešķīrusi ļoti lielas rezerves, tāpēc arī situācijā, kad aknas ir pakļautas stiprai kaitīgo faktoru ietekmei, tās turpina darboties un cilvēks ilgu laiku nesūdzas par sliktu pašsajūtu.

Kas notiek veselās aknās

Asins straume no zarnām piegādā aknām barības vielas – taukus, olbaltumvielas, glikozi un minerālvielas. Šīs vielas aknās tiek pārstrādātas tā, lai būtu izmantojamas citām organisma šūnām. Aknas ražo žulti, kam ir svarīga loma gremošanas procesos, tā palīdz dažādām vielām uzsūkties no gremošanas trakta. Aknas producē arī holesterīnu un vielas, kas atbildīgas par imunitāti, kā arī vielas, kuras piedalās asinsrecēšanā. Kā jau minēts, aknas veic arī atindēšanas funkciju. Aknām ir liela nozīme gan ogļhidrātu, gan olbaltumvielu, gan tauku vielmaiņā. Vienkāršos cukurus aknas pārvērš glikogēnā. Tās spēj sintezēt glikogēnu arī no aminoskābēm un taukskābēm. Aknās veidojas glikogēna krājumi, kurus tās vajadzības gadījumā pārvērš vienkāršajā cukurā – glikozē un iepludina asinīs, nodrošinot organismam nepieciešamo enerģiju.

Aknu bojājumi

Tagad būs runa par aknu bojājumiem un cēloņiem, kuri tos izraisa. Vispirms jāuzsver, ka daba aknām ir piešķīrusi ievērojamas rezerves, kas tām ļauj pildīt savas funkcijas arī nelabvēlīgās situācijās, turklāt aknas nesāp, jo tajās nav nervu galu receptoru, tāpēc cilvēks aknu problēmas ilgu laiku var nepamanīt, bet tikmēr jau rodas aknu audu bojājumi, kas sākumā ir atgriezeniski, bet vēlāk kļūst neatgriezeniski. Tāpēc, lai pārliecinātos, ka ar aknām viss ir kārtībā, ikvienam cilvēkam reizi gadā vajadzētu palūgt savam ģimenes ārstam, lai nosūta uz asinsanalīzēm aknu fermentu noteikšanai un, ja šie rādītāji ir paaugstināti, jānoskaidro, kāpēc tā.

Biežākie aknu bojājumu cēloņi

Visbiežāk aknu bojājumus rada alkohols, dažādi vīrsuhepatīta – vīrusu izraisīta aknu iekaisuma veidi, medikamenti, vielmaiņas traucējumi, iedzimtas aknu slimības, autoimūnas aknu slimības, taukainā hepatoze u.c. Aknām par labu nenāk arī taukiem un ogļhidrātiem pārbagāts uzturs, kūpinājumi, sāļi un asi ēdieni, smēķēšana, dažādas mākslīgas pārtikas piedevas, toksīni, kurus uzņemam, nepareizi lietojot sadzīves ķīmijas līdzekļus.

Taukainās aknas

Kad aknās kaut kādu iemesli dēļ veidojas vai tiek nogādāts vairāk tauku, nekā vienlaikus iespējams sašķelt, liekie tauki tajās nogulsnējas. Aknas kļūst lielākas un smagākas, un tās sauc par taukainām aknām jeb aknu steatozi. Steatoze var būt viegla, vidēja vai smaga. Ja tauku nogulsnēšanās cēloņus savlaicīgi atklāj un novērš, tad aknas parasti spēj atjaunoties, jo tām piemīt ievērojamas reģenerācijas spējas. Taču, ja problēmu laikus nepamana, var veidoties akūts aknu iekaisums – steatohepatīts, kam seko aknu fibroze – aknās veidojas rētaudi, kam seko ciroze –aknu šūnu vietā stājas saistaudi un pārmaiņas kļūst neatgriezeniskas. Cirozei var būt smagas komplikācijas – iekšēja asiņošana, tūska, pat aknu vēzis.

Aknu iekaisumi

Iekaisīgas aknu izmaiņas var rasties dažādu cēloņu dēļ, bet īpašu vietu to vidū ieņem vīrusi, kuri, nokļūstot organismā, vairojas aknu audos un izraisa aknu audu iekaisumu – hepatītu. A vīrushepatīts cilvēkiem ir pazīstams vissenāk, tas izplatās ar inficētu ūdeni vai pārtikas produktiem un tālāk – no cilvēka uz cilvēku. Tas var saglabāties pat vairākas nedēļas notekūdeņos, arī uz sadzīves priekšmetiem un virsmām, bet, ja tiek mazgātas rokas pirms ēšanas un pēc tualetes lietošanas un ievēroti citi elementārie higiēnas principi, tad inficēšanās risks samazinās. B un C hepatīta vīrusi izplatās ar inficētā cilvēka asiņu starpniecību. Pietiek ar viena vīrusa nokļūšanu organismā, lai tas varētu savairoties un izraisīt akūtu smagu B hepatītu. Infekcija tiek pārnesta, piemēram, izmantojot vienu adatu un šļirci, kā nereti notiek narkotisko vielu lietotāju vidū, vai arī, ja tikušas veiktas medicīniskas manipulācijas ar instrumentiem, kas nav pilnīgi izgājuši universālo dezinfekcijas – sterilizācijas ciklu. Līdz 80. gadu vidum pie riska grupām piederēja pacienti, kuri bieži saņēma injekcijas un dažādas invazīvas medicīniskas manipulācijas, tie, kuriem tika veiktas lielas operācijas ar asins pārliešanu vai hemodialīzes procedūras. Inficēties varēja arī pie zobārsta. Pēdējos gados medicīnā tādi gadījumi ir ļoti reti, jo daudzviet izmanto vienreizējās lietošanas instrumentus, ir efektīvi dezinfekcijas līdzekļi, efektīvas sterilizācijas iekārtas un stingra uzraudzība. Inficēties var arī seksuāli transmisīvā ceļā, ja netiek lietoti prezervatīvi, jo vīruss, kas ir asinīs, var nokļūt arī citos bioloģiskos šķidrumos, tai skaitā spermā un maksts šķidrumā. Vēl viens inficēšanās ceļš ir manipulācijas, kas bojā ādas veselumu – manikīrs, pedikīrs, pīrsings, tetovējumi, ja tās veiktas ar nesteriliem instrumentiem. Efektīvākā B vīrushepatīta profilakse ir vakcinācija. Savukārt C vīrushepatītu ir svarīgi laikus atklāt un uzsākt ārstēšanu. Ir arī citas, retākas vīrushepatītu formas.

Aknu slimību diagnostika (Avcots: www.veselasaknas.lv)

Nevajag domāt, ka saņemot vienu analīžu, piemēram, asins analīžu, rezultātus, var diagnosticēt aknu saslimšanu. Vajag ņemt vērā, ka aknas ir ļoti sarežģīts orgāns, kurš piedalās 500 dažādus metabolos proceso. Tādēļ vienu analīžu rezultāti var arī neatspoguļot nekādu aknu patoloģiju, savukārt, citi-pilnībā apstiprināt. Tādā veidā, ārsts nevar paļauties uz viena izmeklējuma rezultātiem.
Jau zinām, ka aknas pilda neskaitāmas funkcijas mūsu organismā, bet kad to darbībā notiek izmaiņas, tas atspoguļojas organismā un to var daignosticēt pēc laboratoro analīžu rezultātiem.
Par aknu stāvokli spriež pēc bioķīmiskajiem testiem. Aknu funkcijas parasti tiek novērtētas pēc sekojošiem kritērijiem:
- Albumīns;
- ALAT (alanīnaminotransferāze);
- ASAT (aspartātaminotransferāze);
- GGT (gammaglutamiltransferāze);
- Sārmainā fosfotāze;
- Bilirubīns (netiešais un tiešais);
- Kopējā asins aina.
Visus testus ieteicams veikt no rīta tukšā dūšā. Pie dažādām aknu patoloģijām var palielināties ne visi, bet tikai viens vai daži rādītāji.

Tagad par šīm analīzēm detalizētāk:

Albumīns (asins analīzes)

Tas ir galvenais asins olbaltums, kas piesaista un pārnēsā dažādas vielas (hormonus, mikroelementus, medikamentus, vitamīnus). Ja aknas ir slimas, tās nepaspēj saražot šo olbaltumu un tā līmenis asinīs krītās. Tādēļ zems albumīna līmenis var būt saistīts ar aknu patoloģiju.

Alanīnaminotransferāze (ALAT) (asins anlīzes)

Tas ir viens no jutīgākajiem aknu bojājuma indikatoriem, kas ļauj identificēt aknu saslimšanas sākuma stadijā,jo ALAT paaugstinās jau pašā slimības sākuma etapā, kad pārējie rādītāji vēl ir normas robežās. Šīs analīzes ieteicams veikt kopā ar ASAT testu Ja ALAT rādītājs ir vienlīdzīgs vai lielāks, nekā ASAT, tad aknu saslimšanas ( vīrusa vai hroniska hepatīta) risks ir augstāks, nekā nieru, sirds, muskuļu patoloģijas. Ja paaugstināta ALAT rādītāji turas virs normas ilgāku laika periodu, tad tas visdrīzāk norāda uz hronisku procesu aknās ar mazāk labvēlīgu iznākumu.

Aspartātaminotransferāze (ASAT) (asins analīzes)

Ferments, kas palielinās cilvēkiem, kam ir palielinātas aknas vai sirds. Tiek mērīts kopā ar ALAT. ASAT paaugstinās vēlāk, nekā ALAT, bet ilgāk ir paaugstināts atveseļošanās periodā. Ja ASAT ir augstāks par ALAT, tas nozīmē, ka aknu bojājumu izraisījuši medikamenti, toksiskas vielas, alkohols vai arī cilvēks ir slims ar hepatītu.

GGT (gammaglutamiltransferāze)

Arī ir aknu ferments, viens no jutīgākajiem aknu bojājuma indikatoriem. Pat vienreizēja alkohola vai toksiksu vielu lietošana var paaugstināt GGT līmeni asinīs.

Sārmainā fosfotāze

Arī aknu ferments, kas paaugstinās pie aknu un žultsceļu slimībām.

Bilirubīns (asins analīzes)

Asins plazmas komponents, kur tas pastāv divās frakcijās: tiešā un netiešā veidā. Tiešā bilirubīna palielināšanās norāda uz aknu un žultsceļu saslimšanām (vīrusu hepatīts, aknu ciroze, aknu iekaisums vai metastāzes, dzelte).

Kopējā asins aina

Eritrocītu tilpuma- MCV palielināšanās (MCV, Mean Corpuscular Volume) var būt saistīta ar aknu patoloģijām.

Testi hepatītu diagnostikai

Diezgan biežas aknu saslimšanas ir C un B hepatīts. Ja analīžu rezultāti uzrāda lielākā mērā tikai vienu paagustinātu aknu funkciju rādītāju (īpaši paaugstinātu bilirubīnu ,GGT), rekomendē veikt asins analīzes un noteikt sekojošos rādītājus: anti-HCV (antivielas pret C vīsusa hepatītu), anti-Cor (antivielas pret Cor antigēnu), HbsAg (B hepatīta virsmas antigēni). Dažreiz vīrusa hepatītu izdodas diagnosticēt agrāk, nekā parādās izmaiņas aknās. B hepatīta virsmas antigēnu asinīs var noteikt 2-6 nedēļas pēc inficēšanās ar hepatīta vīrusu. Pie smagas B hepatīta formas, antigēna koncentrācija asinīs paaugstinās ātrāk un atveseļošanās periods sarūk. Hroniska hepatīta gadījumā, HbsAg asinīs tiek diagnosticēts un uzrādās analīžu rezultātos vairāk nekā 6 mēnešus.

Instrumenti aknu izmeklējumiem

Lai diagnosticētu aknu patoloģijas ar laboratoriskajiem testiem nepietiek. Medicīnas iestādēs jābūt pieejām arī instrumentālās diagnostikas metodēm. Nereti nepieciešams veikt ultrasonogrāfisko izmeklēšanu  (USG, izvērtēt aknu izmērus, struktūru), kompjūtertomogrāfiju (CT), scintigrāfiju (ar radioizotopu palīdzību tiek novērtēts orgānu un audu stāvoklis), magnētiskās rezonanses tomogrāfiju (MRT) un aknu biopsiju (aknu audu izmeklēšana zem mikroskopa).