HIV ierobežošanas stūrakmens
Apskatīt komentārus (0)
22.10.2019
Avots: SPKC | Tehniskā specifikācija un tehniskā piedāvājuma forma atklātam konkursam HIV un pavadošo infekcijas slimību profilakses un kaitējuma mazināšanas pakalpojumu nodrošināšana mobilajā vienībā un ielu darbā Rīgā un Pierīgā, (iepirkuma identifikācijas Nr. SPKC 2019/20) |
<... Vēl aizvien HIV (angl. Human immunodeficiency virus, jeb cilvēka imūndeficīta vīruss) infekcijas izplatība ir globāla mēroga problēma, kam ir sociāli ekonomiskas sekas un kas negatīvi ietekmē visas sabiedrības veselību, katra indivīda drošību, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, kā arī ietekmē valsts drošību un labklājību kopumā. Latvija ir to Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEZ) valstu vidū, kur HIV infekcijas izplatības rādītāji ir augsti. Pēc Eiropas Slimību kontroles centra (European Centre for Disease Control ECDC) datiem ES/EEZ valstīs 2017. gadā tika reģistrēti 6,2 HIV infekcijas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Latvija ieņem pirmo vietu jauno HIV infekcijas gadījumu ziņā, proti, 2017. gadā reģistrēti 18,8 jauni HIV infekcijas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. 2018. gadā Latvijā pirmreizēji reģistrēti 326 jauni HIV infekcijas gadījumi (kas ir par 45 gadījumiem mazāk nekā 2017. gadā, kad tika reģistrēts 371 gadījums). Kā norāda statistikas dati, Latvijā HIV inficēšanās ar kopīgu injicēšanas piederumu lietošanu 2018.gadā no visiem no jauna reģistrētajiem HIV gadījumiem sastāda 22%. Veiktie aprēķini rāda, ka Latvijā 2017. gadā bija 11568 problemātiski opioīdu vai amfetamīnu lietotāji jeb 9,1 uz 1000 1564 gadus veciem iedzīvotājiem, kā arī 2017.gadā bija 7715 injicējošie narkotiku lietotāji jeb 6,1 uz 1000 1564 gadus veciem iedzīvotājiem.
HIV/AIDS (akūts imūndeficīta sindroms) saistību deklarācijā minēts, ka būtiski nodrošināt plaša spektra profilakses programmas, jo īpaši valstīs, kuras visbiežāk skar HIV infekcija, ietverot informāciju, izglītošanu un komunikāciju, ar mērķi mazināt riska uzvedību un iedrošināt uz atbildīgu seksuālo uzvedību. Tāpat deklarācijā minēts, ka jānodrošina pieejamība medicīnas precēm, tajā skaitā, prezervatīviem un steriliem injicēšanas piederumiem, kā arī nepieciešama kaitējuma mazināšanas programma, kas saistīta ar narkotiku lietošanu, paplašinot pieejamību brīvprātīgai un konfidenciālai konsultēšanai un testēšanai.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) 2011.gadā izstrādāja vadlīnijas Infekcijas slimību profilakse un kontrole injicējamo narkotiku lietotāju vidū, kurās, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem pierādījumiem, ekspertu atzinumiem un paraugpraksi, iesaka veikt šādus pasākumus, lai panāktu maksimālu profilakses efektu: tīra narkotiku injicēšanas aprīkojuma nodrošināšana (sterilu adatu un šļirču bezmaksas piegāde) kombinētas daudzkomponentu pieejas ietvaros, ko īsteno ar kaitējuma mazināšanas, konsultēšanas un ārstniecības programmām; vakcinācija, narkotiku atkarības ārstēšana, pārbaužu veikšana (brīvprātīga un konfidenciāla HIV, C hepatīta un citu infekciju, tostarp tuberkulozes pārbaužu veikšana ar informētu piekrišanu, un ikdienā tā jāsasaista ar pacienta nosūtīšanu uz ārstēšanu); infekcijas slimību ārstēšana; veselības veicināšana; mērķorientēta pakalpojumu sniegšana (izmantojot gan stacionārus, gan pārvietojamus pakalpojuma sniegšanas punktus).
Pētījumi visā pasaulē ir pierādījuši, ka kaitējuma mazināšanas programmas ir HIV infekcijas izplatības injicējamo narkotiku lietotāju (turpmāk INL) vidū ierobežošanas stūrakmens.
Kopš 1997. gada Latvijā darbojas šļirču apmaiņas programmas, taču gadu laikā kaitējuma mazināšanas darbs ir būtiski attīstījies, un šobrīd Latvijā darbojas 22 HIV profilakses punkti (turpmāk HPP) 16 Latvijas pašvaldībās. HPP tīkla darbību koordinē Slimību profilakses un kontroles centrs. HPP tīkls nodrošina dažādus pakalpojumus, tajā skaitā konsultācijas un informāciju par infekcijas slimībām, to profilaksi, narkotiku atkarības ārstniecības iespējām un rehabilitāciju, veselības riskiem. HPP nodrošina HIV, hepatīta B (turpmāk HBV) un C (turpmāk HCV), sifilisa ekspresdiagnostiku, psihosociālu atbalstu, medicīnas preces prezervatīvus, dezinfektantus u.c., kā arī šļirču un adatu maiņu. Minētie pakalpojumi tiek sniegti dažādām mērķa grupām, proti, personām, kurām bijuši neaizsargāti (bez prezervatīva) dzimumkontakti, narkotiku lietotājiem, personām ar citām atkarības problēmām, personām pēc ieslodzījuma, personām, kurām bijusi saskare ar svešām asinīm (piem., saduršanās), prostitūcijā nodarbinātajām personām
u.c. HPP pakalpojumi tiek nodrošināti stacionārajās atrašanās vietās, ielu darba programmās un ar mobilo vienību palīdzību. Ielu darbinieku un mobilo vienību darbs ir maksimāli pietuvināts aktīvajiem narkotiku lietotājiem, nodrošinot tos ar informāciju un steriliem injicēšanas piederumiem drošai injicējamo narkotiku lietošanai. Mobilo vienību darbs ir viens no efektīvākajiem kaitējuma mazināšanas programmu realizēšanas veidiem. Kaitējuma mazināšanas darbs mobilajā vienībā pilda būtisku lomu, jo ar tā palīdzību tiek sasniegti grūti pieejamie narkotiku lietotāji. Pētījuma dati liecina, ka mobilo kaitējuma mazināšanas vienību Latvijā ir izmantojusi ceturtā daļa narkotiku lietotāju.2 Ir svarīgi aptvert vēl lielāku riskam pakļauto narkotiku lietotāju daļu un uzlabot pakalpojumu pieejamību ar papildu mobilajām vienībām, sevišķi Rīgā un Pierīgas teritorijā, kur atrodas lielākā daļa narkotiku lietotāju Latvijā.
Kaitējuma mazināšanas būtība: kaitējuma mazināšana ir saistīta ar narkotiku lietošanas radītā kaitējuma mazināšanu veselībai (piem., infekcijas slimību izplatības ierobežošana, uzvedības maiņa). Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir izvirzījusi iniciatīvas, kuras būtu jāievieš katrai valstij, lai ierobežotu HIV u.c. infekcijas slimību izplatību, kas saistīta ar narkotiku injicēšanu. Viena no iniciatīvām, lai efektīvi panāktu rezultātus, ir šļirču-adatu apmaiņas programmas ieviešana, HIV testēšana un konsultēšana, bezmaksas prezervatīvu nodrošināšana, konsultāciju un informācijas sniegšana ar mērķi mainīt riskantos dzīvesveida paradumus (piem., kopīgu injicēšanas piederumu lietošana, prezervatīvu nelietošana u.c.) u.c.
Kaitējuma mazināšana ir galvenā stratēģiskā pieeja narkotiku lietošanas un HIV izplatības profilaksē daudzās valstīs. Ir veikti daudzi zinātniski pētījumi par kaitējuma mazināšanas ieguvumiem. Tīru šļirču un adatu apmaiņas programmas INL nodrošina izmantoto šļirču savākšanu, tādējādi samazinot kopējo šļirču/adatu lietošanu. Latvijā tiek praktizēta adatu un šļirču apmaiņa pēc principa dots pret dotu, tas nozīmē, ka narkotiku lietotājs ne tikai saņem tīrus injicēšanas piederumus, bet arī nodod atpakaļ izlietotos injicēšanas piederumus, kas savukārt samazina sabiedriskās vietās izmesto adatu/šļirču skaitu. Samazinot kopējo šļirču lietošanu, tiek samazināts risks inficēties ar HIV, HBV un HCV, un citām ar asinīm pārnesamajām infekcijām. Kaitējuma mazināšanas programmas arī sniedz INL pieeju atbalsta pakalpojumiem saistībā ar veselībai kaitīgo paradumu mazināšanu un sociālajiem pakalpojumiem.
Visbiežāk kaitējuma mazināšanas pakalpojumi tiek īstenoti speciālās ielu darba organizētāju norādītās vietās vai pie klienta dzīvesvietā, mobilajos (mikroautobusos, furgonos) vai stacionārajos šļirču apmaiņas punktos.
Mobilie jeb pārvietojamie kaitējuma mazināšanas pakalpojumi (turpmāk mobilā vienība) parasti tiek sniegti mikroautobusos vai autobusos. Vēlams, ja transportlīdzekļa salonā ir divas telpas: viena telpa paredzēta eksprestesta veikšanai un konsultāciju sniegšanai, otra šļirču maiņai. Mobilo vienību apkalpo viens medicīnas darbinieks, kurš veic eksprestestēšanu un klientu konsultēšanu, kā arī sociālais darbinieks, kurš sniedz konsultācijas un veic citus pienākumus. Mobilajā vienībā tiek nodrošināts arī transportlīdzekļa vadītājs, kurš veic arī šļirču un adatu apmaiņu mobilajā vienībā un motivē klientus saņemt citus mobilajā vienībā pieejamos pakalpojumus. Maršruts tiek izstrādāts, pamatojoties uz iepriekšējo vides izpēti, uz ielu darbinieku ieteikumiem.
Ielu darbs (angl. outreach work): ielu darbinieki, kuri visbiežāk tiek piesaistīti mobilajai vienībai, apstaigā tuvākās narkotiku lietotāju pulcēšanās vietas (tai skaitā dzīvesvietas) un motivē apmeklēt mobilo vienību. Ielu darbu veic īpaši apmācīti ielu darbinieki, galvenokārt bijušie narkotiku lietotāji vai viņu ģimenes locekļi, kuriem visbiežāk zināms narkotiku lietotāju dzīves stils, problēmas, pulcēšanās vietas un kuriem iespējams nodibināt vislabāko kontaktu un iegūt narkotiku lietotāja uzticību. Ielu darbiniekam līdzi ir tīri injicēšanas piederumi, konteiners izlietoto šļirču savākšanai no klientiem un uz ielas. Ielu darbinieki izsniedz klientiem informatīvi izglītojošos materiālus, sniedz informāciju un konsultācijas par HIV un citām ar asinīm pārnesamo infekcijas slimību profilaksi, sniedz informāciju pārdozēšanas profilaksē, sniedz informāciju, kur vērsties pēc palīdzības, kā arī var tikt iesaistīti klientu sasaistē ar veselības aprūpi (pavadīšana pie ārsta, līdzīgs-līdzīgam atbalsta sniegšanā). Ielu darbu rekomendē veikt pāros drošības apsvērumu dēļ.
Šobrīd Latvijā darbojas divas mobilās vienības Rīgā. Kā liecina apkopoti dati par valsts budžeta finansētās mobilās vienības darbību, 2018. gadā nodrošināts 6 821 tiešais kontakts ar INL. Izsniegtas 188 602 dažādu izmēru šļirces, 24 962 dažādu izmēru adatas, 27 405 prezervatīvi, savāktas 76 754 izlietotās šļirces/adatas. INL veikti 429 HIV, 246 C hepatīta, 275 B hepatīta un 408 sifilisa eksprestesti. Mobilās vienības darbības rezultāti salīdzinoši īsā laika periodā sastāda būtisku daļu no kopējiem HPP rezultātiem, kas norāda uz šī kaitējuma mazināšanas pakalpojuma sniegšanas veida efektivitāti un iespēju sasniegt to mērķa grupas daļu, kas savādākā veidā šos pakalpojumus nesaņemtu. Turpinot mobilās vienības darbu, prognozējams sniegto pakalpojumu skaita pieaugums, kas norāda uz nepieciešamību nodrošināt mobilās vienības pakalpojumus arī nākotnē. ...>
Atpakaļ