HIV infekciju uzvarēs ne ātrāk kā pēc 25-30 gadiem
Apskatīt komentārus (0)
13.09.2018
UNAIDS eksperts profesors Eduards Karamovs intervijā RIA Novosti izklāstīja, kādas grūtības radās, izstrādājot vakcīnu, un kad varēs runāt par to, ka HIV ir uzvarēts.
Cik cilvēku pasaulē katru gadu inficējas ar HIV?
Tagad ikgadu inficējas aptuveni 1,5 miljons cilvēku un nomirst aptuveni miljons cilvēku. Katru gadu par 400-500 tūkstošiem pieaug jaunu inficēšanās gadījumu skaits. Patlaban pasaulē dzīvo aptuveni 37-38 miljoni cilvēku ar HIV infekciju, bet nomiruši ir vairāk nekā 40 miljoni. Līdz ar to cilvēka imūndeficīta vīruss HIV/AIDS etioloģiskais aģents ir viens no lielākajiem slepkavām uz divu gadsimtu robežas.
Kāpēc HIV problēmu ir tik grūti atrisināt?
HIV ir viens no visstraujāk mainīgajiem bioloģiskajiem aģentiem pasaulē. Mums kā etalonu min gripas vīrusu, kas ātri mainās, katru gadu parādās jauni štammi, katru gadu vajag izstrādāt jaunu vakcīnu. Gadījumā ar gripas vīrusu zinām, kā gatavot vakcīnu, tāpēc, kad sākas jauna epidēmija, speciālas laboratorijas ātri izdala jaunus gripas štammus un tos nodod lieliem farmproduktu ražotājiem, lai tās divu mēnešu laikā pagatavotu jaunu vakcīnu. Taču HIV gadījumā nav skaidrs, kā taisīt vakcīnu, daudzi zinātniski jautājumi nav atrisināti.
Kad var tikt radīta šāda vakcīna?
Tagad notiek liels skaits klīnisko pētījumu. Izstrādes fāzē atrodas vairāki interesanti vakcīnas kandidāti. Daudz runā par mozaīkas vakcīnu. Patiesībā ir vairāki vakcīnas kandidāti, kas uzrāda labus rezultātus jau izvērstos klīniskos pētījumos, tāpēc domāju, ka tā ir nevis tālas nākotnes, bet tuvāko 10-12 gadu perspektīva.
Kādas problēmas vajadzēs atrisināt zinātniekiem, lai radītu vakcīnu pret HIV?
Ir trīs "nolādēti jautājumi", kas traucē radīt vakcīnu. Pirmkārt, tā ir vīrusa augstā spēja mainīties. Otrkārt, nav krusteniskās aizsardzības vakcīna pret vienu štammu nepasargā no citiem štammiem, tas ir, nav iespējams radīt universālu vakcīnu. Patlaban pasaulē ir šī vīrusa deviņi subtipi un vairāk nekā 70 vīrusa rekombinantās formas (varianti). Bet trešā problēma nav dzīvnieku, uz kuriem varētu pārbaudīt vakcīnu. Šimpanzes, kuros cirkulē cilvēkam vīrusam ļoti līdzīgs vīruss, inficējas, bet nesaslimst. Bet vīruss, kas šos dzīvniekus ātri noved līdz nāvei, pamatīgi atšķiras no cilvēka vīrusa, tāpēc visas vakcīnas pārbaudes jāveic uz cilvēkiem.
Kā notiek izmēģinājumi?
Kā var pārbaudīt, vai vakcīna darbojas vai ne? Pārbaudēs iesaista lielu skaitu cilvēku, no kuriem daļa saņem vakcīnu, bet pārējie - māneklīti (placebo). Cilvēkus pārbaudēm rekrutē tajos reģionos vai tajās riska grupās, kur šīs infekcijas pieaugums ir ne mazāks kā 10% gadā. Tādējādi 5000 cilvēku lielā kontrolgrupā inficēsies aptuveni 500 cilvēku, bet grupās, kurā ir 5000 vakcinētu cilvēku, inficēto skaits būs mazāks (ja vakcīna ir efektīva). Šādi pētījumi ilgst ne mazāk kā 3-5 gadus. Tas ir milzīgs un grūts darbs, bet to vajag darīt.
Kura vakcīna patlaban ir pati efektīvākā?
Labākā no šobrīd pārbaudītajām vakcīnām tika pārbaudīta Taizemē, rezultāti bija publicēti 2009. gada beigās. Vakcīna tika ieviesta vairākkārt pirmā gada laikā, bet pēc tam divus gadus veica novērojumus. Izrādījās, ka pirmajā gadā vakcīna aizsargā 60% cilvēku, bet pēc trim gadiem 31% cilvēku. Tas ir diezgan maz, vajadzētu, lai aizsargā 60-70% cilvēku.
Bet vai ārstējoša vakcīna inficētiem cilvēkiem tiek izstrādāta?
Pēdējā laikā arvien lielāku uzmanību pievērš ārstējošām vakcīnām, kuras var dot cilvēkiem, kas jau ir inficēti. Šīs vakcīnas nav paredzētas infekcijas profilaksei. Tās uztur augstā līmenī T-šūnu imunitāti, kas spēj kontrolēt vīrusa replikācijas līmeni pat tad, ja nelieto antiretrovīrusu terapiju.
Kad mēs varēsim teikt, ka HIV ir uzvarēts?
Noteikti ne ātrāk kā pēc 25-30 gadiem. Daudzi tagad runā, ka HIV ir uzvarēts, ņemot vērā, ka ir radītas augsti efektīvas antiretrovīrusu terapijas shēmas, kad, regulāri lietojot zāles, iespējams kontrolēt vīrusu slodzi, taču šo problēmu atrisināt radikāli varēs tikai tad, kad būs radīts biomedicīnas profilakses komplekss, kas ietvers efektīvas vakcīnas, mikrobicīdus un pirmskontakta profilakses līdzekļus.
Atpakaļ