Holesterīns nav kaitnieks, ja tā līmenis asinīs ir normāls
Apskatīt komentārus (0)
08.09.2019
Lasiet pilnu rakstu (arī par insultu) NRA.lv: «Insults un augsts holesterīns viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem pasaulē» | https://nra.lv/veseliba/291193-insults-un-augsts-holesterins-viens-no-galvenajiem-invaliditates-iemesliem-pasaule.htm |
<... Holesterīns
Holesterīns ir apvīts ar daudz mītiem. To uzskata par kaitīgu veselībai un pat nāvējošu. Taču tā gluži nav, uzsver ārste. Holesterīns ir taukviela, kas organismam nepieciešama, tā ir neatņemama šūnu apvalka sastāvdaļa, no holesterīna veidojas žultsskābes, daži hormoni, holesterīns vajadzīgs, arī lai sintezētos D vitamīns. Par draudu veselībai holesterīns kļūst tikai tad, kad tā līmenis asinīs ir pārāk augsts.
Vēl viens mīts - ka nevajag ēst treknumus, tad holesterīna asinīs nebūs. Jā, uzturam ir nozīme, taču jāņem vērā, ka lielākā daļa (apmēram 80 %) cilvēka organismā esošā holesterīna sintezējas aknās. Tādēļ, pat ja holesterīns no uztura tiek izslēgts pilnībā, tā līmenis joprojām var būt paaugstināts. Kad ārsts izvērtē taukvielu vielmaiņu, tiek analizēti četru radītāju (lipīdu jeb taukvielu) līmenis asinīs. Tātad - kopējais holesterīns, triglicerīdi, augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH). Pēdējais ir tas lielais kaitnieks. Proti, ļoti zema blīvuma lipoproteīnus sintezē aknas un tie transportē taukus no aknām uz pārējo organismu. ZBLH sastāv gandrīz tikai no holesterīna. Ja šo daļiņu ir daudz un cilvēkam ir citi riska faktori, zema blīvuma holesterīns sāk izgulsnēties sirds, smadzeņu un citās artērijās - attīstās slimība, ko sauc par aterosklerozi - artēriju iekaisums ar holesterīna uzkrāšanos. Atkarībā no tā, kurās artērijās ateroskleroze veidojas, tā var izpausties kā miokarda infarkts (sirds muskuļa kādas daļas pēkšņa atmiršana), stenokardija (sāpes sirdī pie slodzēm), insults (paralīze) un mijklibošana (sāpes kājās staigājot).
Savukārt augsta blīvuma lipoproteīns ir labais spēlētājs taukvielu vielmaiņā - tas transportē holesterīnu no visiem audiem uz aknām, spēj to aiznest arī prom no asinsvadiem, tos pat mazliet attīrot. Ir pierādīts, ka ar zemāku ABLH (vīriešiem < 1,0 mmol/l un sievietēm < 1,2 mmol/l) ir augstāks sirds slimību un galvas smadzeņu insulta risks. Jo augstāks ir labais holesterīns, jo lielākas organisma aizsargspējas pret aterosklerozi. Tādēļ, ja ABLH ir zems, jācenšas to paaugstināt ar dabiskiem veselīga dzīvesveida pasākumiem - regulārām fiziskām aktivitātēm un veselīgu uzturu, it īpaši tajā mazinot saldumus un citus ātros ogļhidrātus. Taču, ja sliktā zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis ir jau tik augsts, ka draud ar nopietnām veselības problēmām un ar dzīvesveida maiņu vien to nav iespējams kontrolēt, tad nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem. Ir svarīgi panākt pēc iespējas zemāku ZBLH līmeni asinīs, lai neaizaugtu artērijas. Mūsdienās efektīvākās zāles, kas regulē holesterīna vielmaiņu, ir statīni. Pierādīts, ka holesterīna līmeņa pazemināšanās šo zāļu ietekmē samazina trombu insulta risku par 25 %. Statīni arī ārstē artēriju sieniņas. ...>
Atpakaļ