Jautājumi un atbildes par COVID-19 cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV
Apskatīt komentārus (0)
31.03.2020
(Tulkojums latviešu valodā no Life4me+) | «Jautājumi un atbildes par COVID-19 cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV» | Avots: Life4me+ | «Вопросы и ответы по поводу COVID-19 и людей, живущих с ВИЧ» | https://life4me.plus/ru/covid-19/ |
Kas ir COVID-19?
COVID-19 ir infekcijas slimība, ko izraisa koronavīruss SARS-CoV-2. Šo vīrusu pirmoreiz atklāja Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019. gada decembrī.
Vīruss SARS-CoV-2 spēj izplatīties 24-48 stundas, līdz parādās pirmie simptomi. No pirmo simptomu parādīšanās līdz atlabšanai vieglākajos saslimšanas gadījumos paiet 2 nedēļas, bet smagākajos gadījumos 3-6 nedēļas. Vieglos un vidēja smaguma saslimšanas gadījumos vīruss turpina izplatīties 7-12 dienas, bet smagos gadījumos ilgāk nekā 2 nedēļas.
Kādi ir COVID-19 simptomi?
COVID-19 izplatītākie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, nogurums un sauss klepus.
Tāpat dažiem pacientiem tiek novērota kaulu laušana, galvassāpes, aizlikts deguns vai iesnas, kakla sāpes, diareja, pazūd garšas un smaržas uztvere.
Balstoties uz esošo informāciju, simptomi pacientiem var parādītes 3 līdz 13 dienu laikā pēc inficēšanās. Inkubācijas periods vidēji ilgst 5 dienas.
Cik bīstams ir COVID-19?
Aptuveni 80% saslimušo slimību pārcieš vieglā formā; aptuveni 20% nepieciešama hospitalizācija; aptuveni 5% jāpārved uz intensīvās terapijas nodaļu (reanimāciju); aptuveni 2-3% nepieciešama plaušu mākslīgā ventilācija.
Pašlaik mirstība no pandēmiskās koronavīrusa infekcijas ir 3-4%, kas ir mazāk nekā no SARS (aptuveni 11%) un MERS (aptuveni 35%), bet vairāk nekā no sezonālās gripas (aptuveni 0,1%).
Kas pakļauti riskam saslimt ar COVID-19 smagā formā?
Vecāka gadagājuma cilvēki (vecāki par 65 gadiem), kā arī tie, kam jebkurā vecumā ir:
- slimības, tajā skaitā tādas, kam nepieciešama asiņu šķidrināšana,
- hroniskas nieru, aknu slimības, ieskaitot cirozi un hronisko hepatītu,
- jebkuri stāvokļi un ārstniecības metodes, kas var novājināt imūno atbildi (vēzis, vēža ārstēšana, orgānu vai kaulu smadzeņu pārstādīšana, imūndepresanti, HIV infekcija, esot augstai vīrusu slodzei un/vai zemam CD4 līmenim <200 kopijas/ml),
- grūtniecība vai nesena grūtniecība (līdz divām nedēļām),
- diabets, iedzimti vielmaiņas traucējumi,
- sirds darbības traucējumi, tajā skaitā sirds išēmiskās slimības un sirds nepietiekamība,
- plaušu slimības, tajā skaitā astma, hroniskais bronhīts, emfizēma,
- neiroloģiskas slimības un tādi stāvokļi kā cerebrālā paralīze, epilepsija, insults, garīga atpalicība, attīstības traucējumi no vidējiem līdz smagiem, muskuļu distrofija, muguras smadzeņu bojājumi.
Vai cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, pakļauti lielākam riskam inficēties ar koronavīrusu, kas izraisa COVID-19?
Nē, it īpaši gadījumā, ja jums ir nenoteikta vīrusu slodze. Bet, ja jums ir augsta vīrusu slodze un/vai zems CD4 līmenis <200 kopijas/ml, nekavējoties jāuzsāk antiretrovīrusu terapija!
Vai cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, biežāk saslimst ar COVID-19 smagā formā?
Iespējams, bet tikai gadījumā, ja cilvēkam ir augsta vīrusu slodze un/vai zems CD4 līmenis <200 kopijas/ml. Lai no tā izvairītos, nekavējoties jāuzsāk antiretrovīrusu terapija!
Kā pasargāt sevi un apkārtējos no COVID-19?
- biežāk un rūpīgāk (20 sekundes) dezinficēt rokas vai tās mazgāt ar ziepēm;
- izvairīties ar rokām pieskarties acīm, mutei un degunam;
- škaudot vai klepojot, piesegties ar elkoni, nevis plaukstu;
- pēc iespējas uzturēties mājās, saprotot, ka fiziskā izolācija nenozīmē sociālo izolāciju;
- ja rodas nepieciešamība iziet no mājām, piemēram, uz darbu, pēc pārtikas produktiem vai zālēm, ir jāievēro 2 metru distance vienam no otra;
- jāizvairās no tuva kontakta ar cilvēkiem, kam ir slimības COVID-19 simptomi;
- regulāri jāvakcinējas (pirmām kārtām pret gripau un pneimokoku);
- antiretrovīrusu terapijai jābūt reservē pietiekamā daudzumā.
Ko darīt, ja saslimstat ar COVID-19?
Vairumā gadījumu saslimšana ar COVID-19 norit mērenā vai vieglā formā, atgādinot saaukstēšanos. Ja jums parādās COVID-19 simptomi, palieciet mājās un ATSAKIETIES no jebkādas kontaktēšanās ar cilvēkiem (izņemot tos, ar kuriem dzīvojat kopā). Palūdziet, lai draugi jums nopērk pārtikas produktus un pakas ar pārtiku noliek pie jūsu mājokļa durvīm, lai neinficētos. Lietojiet tikai tos medikamentus, ko iepriekš esat lietojis saaukstēšanās gadījumā un kuri palīdzēja samazināt simptomu izpausmi. Nelietojiet antibiotikas, jo tās ir bezspēcīgas vīrusu priekšā. Neeksperimentējiet ar jauniem preparātiem!
Ja jūsu simptomi ir sarežģījušies un jums ir augsta temperatūra vai apgrūtināta elpošana, zvaniet uz koronavīrusa karsto līniju vai sazinieties ar ārstējošo ārstu. Ja būs nepieciešams, speciālisti paši organizes jūsu hospitalizāciju.
Vai drīkst lietot ibuprofēnu, ja ir COVID-19?
Jā, drīkst. EMA (Eiropas Zāļu aģentūra) un FDA (ASV Pārtikas un zāļu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvalde) apstiprina, ka patlaban nav zinātnisku pierādījumu tam, ka pastāv saistība starp ibuprofēnu un slimības COVID-19 gaitas pasliktināšanos.
Lietojiet tikai tos medikamentus, ko iepriekš esat lietojis saaukstēšanās gadījumā un kuri palīdzēja samazināt simptomu izpausmi. Nelietojiet antibiotikas, jo tās ir bezspēcīgas vīrusu priekšā. Neeksperimentējiet ar jauniem preparātiem!
Vai palīdz pret HIV preparāti, ja ir COVID-19?
Ir vairāki klīniskie dati par antiretrovīrusu kombinācijas lopinavīrs/ritonavīrs izmantošanu, ārstējot COVID-19. Šie pētījumi pārsvarā tika veikti ar HIV negatīviem cilvēkiem un parādīja labus klīniskos rezultātus, turklāt gandrīz visos gadījumos atveseļošanās notika pilnībā. Diemžēl visiem šiem pētījumiem bija būtiski ierobežojumi: tie bija nelieli, ar dažādiem termiņiem, novērojumu ilgums un zāļu atšķirīgu dozēšanu, kā arī vairums pacientu saņēma jauktu ārstēšanu, kas arī varēja etekmēt iegūtos rezultātus.
Kaut ieguvumi, izmantojot antiretrovīrusu preparātus koronavīrusu infekcijas ārstēšanai, pagaidām ir nenozīmīgi, ārsti turpina veikt eksperimentālo ārstēšanu.
Tā ka pagaidām nav pierādījumu, ka antiretrovīrusu terapija palīdz vai pat mazliet pasargā no inficēšanās ar koronavīrusu, cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, jāievēro tie paši profilakses noteikumi, kas sabiedrībai kopumā, jābūt uzmanīgiem, nedrīkst domāt, ka viņiem ir papildus aizsardzība. Tas nav arī iemesls, lai mainītu terapijas shēmu!
Vai sejas maska palīdz izsargāties no COVID-19?
Masku nēsājiet tikai tajā gadījumā, ja jūs esat saslimis un jums ir COVID-19 simptomi (īpaši, ja ir klepus), kā arī gadījumos, ja jūs kopjat kādu, kam ir COVID-19. Neaizmirstiet: vienreizlietojamo sejas masku drīkst lietot tikai vienu reizi. Maskas izmantojiet prātīgi un tās nepērciet vairumā.
Ko darīt cilvēkam, kurš dzīvo ar HIV, ja viņam krīzes situācijā saistībā ar COVID-19 nozīmēta plānota pieņemšana pie ārsta infektologa?
Ja jums tuvākajās dienās vai nedēļās noteikta plānota pieņemšana pie ārsta, sazinieties ar viņu iepriekš. Iespējams, ka situācijā, kad jūsu stāvoklis ir stabils, jums nav nepieciešamības ar ārstu tikties klātienē, būs pietiekami tikai ar receptes izrakstīšanu.
Atpakaļ