Kā samazināt smēķēšanas kaitējumu: 12 patiesības un mīti
Apskatīt komentārus (0)
25.05.2020
Avots: «Kā samazināt smēķēšanas kaitējumu: 12 patiesības un mīti» | Tulkojums latviešu valodā |
«Как снизить вред от курения: 12 истин и мифов» | http://mcsemya.com/publ/kak_snizit_vred_ot_kurenija_12_mifov_i_istin/1-1-0-43 |
Vai joprojām neesi atmetis smēķēšanu? Mierini sevi: sak, es zinu pārbaudītus veidus, kā turpināt smēķēt, taču izvairīties no plaušu vēža vai smēķētāja gangrēnas. Pārbaudīsim, cik efektīvi ir tavi "tautas līdzekļi".
Smēķēšana nogalina
Vispirms par to, kas notiek ar tavu organismu, kad ievelc cigaretes dūmus. Tabakas dūmi satur apmēram 4000 ķīmisku savienojumu, no kuriem vismaz simtam ir pierādītas kancerogēnas īpašības. Ir pietiekami pat ar vienu indi no šīm simts (piemēram, benzopirēnu), lai plaušu, ādas vai reproduktīvās sistēmas šūnas pakļautos mutācijām un izraisītu vēzi. Dūmi traucē arī sirds un asinsvadu sistēmas darbībai, piespēlējot oglekļa monoksīdu hemoglobīnam olbaltumvielai, kas atbild par audu apgādāšanu ar skābekli. Rezultātā sirds un smadzenes saņem par 2030% mazāk skābekļa nekā tām nepieciešams. Lai kaut kā uzlabotu situāciju, palīgā steidzas papildus eritrocīti, liekot olbaltumvielām aktīvāk izpildīt skābekļa piegādes plānu. Tādējādi, palielinoties šūnu masai, asinis kļūst biezas, viskozas un vielmaiņa palēninās. Turpretim paātrinās aterosklerozes process (holesterīna nogulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām) un pie horizonta jau parādās išēmija (audu pasliktināta apgādē ar skābekli).
Tomēr ikviens vismaz reizi ir dzirdējis, ka ir aizsardzības līdzekļi, kas ļauj turpināt smēķēšanu un neiedzīvoties nopietnās veselības problēmās. Paraudzīsimies, vai tiešām darbojas veidi, kā samazināt smēķēšanas radīto kaitējumu.
1. Nesmēķē tūlīt pēc pamošanās
Patiesība
Noskaidrots, ka tiem, kas ievelk dūmu, tiklīdz atvēruši acis, risks saslimt ar plaušu vēzi ir 1,79 reizes lielāks nekā tiem, kas tā nesteidzas ar smēķēšanu. Agrajiem putniem ir arī 1,59 reizes lielāka iespējamība saslimt ar rīkles vai balsenes vēzi.
Viens bet
Šeit statistika ir ar kājām gaisā. Vēzis tev būs nevis tāpēc, ka liec cigareti zobos, pirms tos no rīta esi izpucējis, bet gan tāpēc, ka tev ir ļoti liela atkarība no nikotīna un tu ļoti daudz smēķē. Un tas savukārt izraisa saslimšanu ar vēzi. Ja tu dienā izsmēķē trīs cigaretes, skaidrs, ka savu rītu nesāksi ar nikotīna rezervju papildināšanu.
2. Vairāk pastaigu svaigā gaisā
Patiesība
Ātra pastaiga pa parku veicina labāku gāzu apmaiņu plaušās, kam pateicoties no plaušām tiek vairāk izvadīts toksisku vielu, kas var izraisīt HOPS (hronisku obstruktīvu plaušu slimību) smēķētāju profesionālu kaiti. HOPS tas ir pastāvīgs klepus, krēpas, elpas trūkums un gaisa trūkums, kas saistīts ar plaušu audu bojājumiem tieši šobrīd un emfizēmu, fibrozi, bronhogēnu audzēju (ko mēs saucam par plaušu vēzi) tuvākajā nākotnē.
Viens bet
Ja pastaigas laikā tu nolem uzsmēķēt, tava elpošana paātrināsies un palielināsies ieelpas dziļums, līdz ar to liels daudzums cigaretes dūmu daudz īsākā laikā izies caur elpošanas ceļiem, vairāk smēķu darvas nokļūs uz bronhu gļotādas, kas ar katru nākamo tamlīdzīgo slodzi sliktāk izvadīs kaitīgos elementus. Īsāk sakot, ejot nesmēķē!
3. Nesmēķē tukšā dūšā
Patiesība
Nikotīns, izšķīstot siekalās un nonākot kuņģī, kairina tā gļotādu, veicina lielāku kuņģa sulas izdalīšanos un kuņģa skābes līmeņa paaugstināšanos. Kuņģis sāk pats sevi "ēst" - palielinās gastrīta, čūlu, kolīta, aizcietējumu vai caurejas risks (reizēm viens un otrs pēc kārtas). Ja tu paēdīsi, ēdiens veidos bufera efektu un gremošanas sistēmas gļotādu pasargās no sevis apēšanas.
4. Dzer vairāk ūdens
Patiesība
Ūdens izvada no organisma toksīnus. Bet kārtīgi padzirdīti eritrocīti veicinās labāku skābekļa piegādi organisma audiem.
Viens bet
Uzņemot ūdeni, kas pārsniedz dienas normu (pieaugušajam tie ir 2,0 - 2,5 litri), tu liec nierēm caur sevi izlaist lielu kancerogēnu daudzumu, kas cirkulē asinīs. Tieši tāpēc smēķēšana tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem nieru vēža riska faktoriem.
5. Nesmēķē pēc seksa
Patiesība
Centies nesniegties pēc cigaretes uzreiz pēc lielas slodzes vai tas būtu sporta treniņš vai bēgšana no pakaļdzīšanās ar apšaudi. Pēc jebkura fiziska darba palielinās asinsrites intensitāte, kā rezultātā ogļskābā gāze ātrāk izplatās pa visu ķermeni un iestrēgst audos lielākā daudzumā nekā parasti.
6. Lieto aspirīnu
Puspatiesība
Aspirīns patiešām ir efektīvs prettrombocītu līdzeklis (zāles, kas samazina trombozi). Ja tu pārtrauksi smēķēt pēc 1015 gadu aktīvās lietošanas, aspirīns palīdzēs atjaunot asinsvadus burtiski piecu gadu laikā. Bet šis līdzeklis var izrādīties mazāk efektīvs, ja turpināsi smēķēt: tu ātrāk palielināsi asinsvadu trombozes risku, nekā aspirīns to samazinās. Katra cigarete simts reižu palielina trombocītu agregāciju.
7. Lieto vitamīnus
Drīzāk patiesība
Tikai tie ir jāiegūst no pārtikas, nevis aptiekās. Piemēram, tev C vitamīns nepieciešams 2,5 reizes vairāk nekā nesmēķētājam, jo šis antioksidants lielos daudzumos tiek tērēts cīņai ar brīvajiem radikāļiem. Aizej uz tirgu un savus pārtikas krājumus papildini ar greipfrūtiem (HIV pozitīvie greipfrūtus nedrīkst ēst!), kivi, āboliem un zaļajiem pipariem. Savā uzturā iekļauj vairāk jūras velšu, kas ir bagātas ar polinepiesātinātajām taukskābēm F grupas vitamīniem (jūraszāles, lasis, siļķe). Tie palīdzēs atbrīvot asinsvadus no aterosklerotiskiem nogulsnējumiem.
Viens bet
Nedomājiet, ka greipfrūtu var aizstāt ar sintētiskiem vitamīniem: uztura bagātinātāji, kas satur multivitamīnus, C vitamīnu, E vitamīnu un folijskābi, neskatoties uz to regulāru lietošanu, neuzrāda plaušu vēža riska samazināšanos.
8. Pāriešana uz vieglām cigaretēm
Mīts
Vai mārketinga slazds. Jā, tajās ir mazāk nikotīna. Bet mazās devās tas nesniedz ierasto baudu lai to gūtu, jāsmēķē biežāk un dūms jāievelk dziļāk. Jā, tām ir zemāks darvas saturs. Bet tu to joprojām saņem ar dūmiem tikai tagad ar īsāku laika intervālu.
9. Smēķē mazāk
Patiesība
Mazāk indes mazāk kaitējuma, tas ir saprotams. Turklāt šāda teorija tagad ir populāra ārstu vidū: vēzi (vēzi, nevis emfizēmu vai, piemēram, smēķētāja gangrēnu) izraisa nevis gadiem ilga smēķēšana, bet viena konkrēta cigarete. Vienā jaukā dienā tu uzsmēķēji, indes koncentrācija asinīs, kā parasti, palielinājās, bet tieši šajā dienā indes ietekmē vienā noteiktā šūnā kaut kāda iemesla dēļ notika mutācija. Šūna sāka nekontrolējami dalīties, audzējs attīstās un galu galā tevi nogalina. Jo mazāk būs šādu neredzamu bumbu, jo mazāka ir varbūtība, ka kāda no tām trāpīs tev. Taču jāatzīst, ka šī ir tikai hipotēze, kurai nepieciešams apstiprinājums. Vai arī atspēkojums.
10. Norīvēties ar aukstu ūdeni
Mīts
Jā, tas palīdz uzlabot perifēro asiņu piegādi, uzlabo ādas stāvoklis. Bet tas nenovērsīs asinsvadu aizsprostojumu ar sekojošo "smēķētāja gangrēnu" tu zaudēsi kāju, neatkarīgi no tā, vai esi norīvējies ar aukstu ūdeni vai ne.
11. Nesmēķē vairāk kā parasti, lietojot alkoholu
Patiesība
Alkoholisko dzērienu toksīni kopā ar savienojumiem, kas ir cigarešu dūmos, uzbrūk tavam ķermenim ar divkāršu spēku, palielinot, pēc amerikāņu zinātnieku domām, zarnu adenomatozo vai hiperplastisko kolorektālo polipu risku, kas galu galā palielina resnās zarnas un taisnās zarnas vēža risku.
12. Nopirkt elektronisko cigareti
Pagaidām nav skaidrs
Neviens pasaulē vēl nav pierādījis, ka šis sīkrīks ir patiesi nekaitīgs.
Atpakaļ