Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
112252

K samazint smanas kaitjumu: 12 patiesbas un mti
Apskatt komentrus (0)


25.05.2020


Avots: K samazint smanas kaitjumu: 12 patiesbas un mti | Tulkojums latvieu valod |
Как снизить вред от курения: 12 истин и мифов | http://mcsemya.com/publ/kak_snizit_vred_ot_kurenija_12_mifov_i_istin/1-1-0-43 |

Vai joprojm neesi atmetis smanu? Mierini sevi: sak, es zinu prbaudtus veidus, k turpint smt, tau izvairties no plauu va vai smtja gangrnas. Prbaudsim, cik efektvi ir tavi "tautas ldzeki".

Smana nogalina
Vispirms par to, kas notiek ar tavu organismu, kad ievelc cigaretes dmus. Tabakas dmi satur apmram 4000 misku savienojumu, no kuriem vismaz simtam ir pierdtas kancerognas pabas. Ir pietiekami pat ar vienu indi no m simts (piemram, benzopirnu), lai plauu, das vai reproduktvs sistmas nas pakautos mutcijm un izraistu vzi. Dmi trauc ar sirds un asinsvadu sistmas darbbai, piespljot ogleka monoksdu hemoglobnam  olbaltumvielai, kas atbild par audu apgdanu ar skbekli. Rezultt sirds un smadzenes saem par 2030% mazk skbeka nek tm nepiecieams. Lai kaut k uzlabotu situciju, palg steidzas papildus eritrocti, liekot olbaltumvielm aktvk izpildt skbeka piegdes plnu. Tdjdi, palielinoties nu masai, asinis kst biezas, viskozas un vielmaia palnins. Turpretim patrins aterosklerozes process (holesterna nogulsnans uz asinsvadu sienim) un pie horizonta jau pards imija (audu pasliktinta apgd ar skbekli).
Tomr ikviens vismaz reizi ir dzirdjis, ka ir aizsardzbas ldzeki, kas auj turpint smanu un neiedzvoties nopietns veselbas problms. Paraudzsimies, vai tiem darbojas veidi, k samazint smanas radto kaitjumu.

1. Nesm tlt pc pamoans
Patiesba
Noskaidrots, ka tiem, kas ievelk dmu, tikldz atvrui acis, risks saslimt ar plauu vzi ir 1,79 reizes lielks nek tiem, kas t nesteidzas ar smanu. Agrajiem putniem ir ar 1,59 reizes lielka iespjamba saslimt ar rkles vai balsenes vzi.

Viens bet
eit statistika ir ar kjm gais. Vzis tev bs nevis tpc, ka liec cigareti zobos, pirms tos no rta esi izpucjis, bet gan tpc, ka tev ir oti liela atkarba no nikotna un tu oti daudz sm. Un tas savukrt izraisa saslimanu ar vzi. Ja tu dien izsm trs cigaretes, skaidrs, ka savu rtu nesksi ar nikotna rezervju papildinanu.

2. Vairk pastaigu svaig gais
Patiesba
tra pastaiga pa parku veicina labku gzu apmaiu plaus, kam pateicoties no plaum tiek vairk izvadts toksisku vielu, kas var izraist HOPS (hronisku obstruktvu plauu slimbu)  smtju profesionlu kaiti. HOPS  tas ir pastvgs klepus, krpas, elpas trkums un gaisa trkums, kas saistts ar plauu audu bojjumiem tiei  obrd un emfizmu, fibrozi, bronhognu audzju (ko ms saucam par plauu vzi) tuvkaj nkotn.

Viens bet
Ja pastaigas laik tu nolem uzsmt, tava elpoana patrinsies un palielinsies ieelpas dziums, ldz ar to liels daudzums cigaretes dmu daudz sk laik izies caur elpoanas ceiem, vairk smu darvas noks uz bronhu gotdas, kas ar katru nkamo tamldzgo slodzi sliktk izvads kaitgos elementus. sk sakot, ejot nesm!

3. Nesm tuk d
Patiesba
Nikotns, izstot siekals un nonkot ku, kairina t gotdu, veicina lielku kua sulas izdalanos un kua skbes lmea paaugstinanos. Kuis sk pats sevi "st" - palielins gastrta, lu, kolta, aizcietjumu vai caurejas risks (reizm viens un otrs pc krtas). Ja tu padsi, diens veidos bufera efektu un gremoanas sistmas gotdu pasargs no sevis apanas.

4. Dzer vairk dens
Patiesba
dens izvada no organisma toksnus. Bet krtgi padzirdti eritrocti veicins labku skbeka piegdi organisma audiem.

Viens bet
Uzemot deni, kas prsniedz dienas normu (pieauguajam tie ir 2,0 - 2,5 litri), tu liec nierm caur sevi izlaist lielu kancerognu daudzumu, kas cirkul asins. Tiei tpc smana tiek uzskatta par vienu no galvenajiem nieru va riska faktoriem.

5. Nesm pc seksa
Patiesba
Centies nesniegties pc cigaretes uzreiz pc lielas slodzes  vai tas btu sporta treni vai bgana no pakadzans ar apaudi. Pc jebkura fiziska darba palielins asinsrites intensitte, k rezultt ogskb gze trk izplats pa visu ermeni un iestrgst audos lielk daudzum nek parasti.

6. Lieto aspirnu
Puspatiesba
Aspirns patiem ir efektvs prettromboctu ldzeklis (zles, kas samazina trombozi). Ja tu prtrauksi smt pc 1015 gadu aktvs lietoanas, aspirns paldzs atjaunot asinsvadus burtiski piecu gadu laik. Bet is ldzeklis var izrdties mazk efektvs, ja turpinsi smt: tu trk palielinsi asinsvadu trombozes risku, nek aspirns to samazins. Katra cigarete simts reiu palielina tromboctu agregciju.


7. Lieto vitamnus
Drzk patiesba
Tikai tie ir jiegst no prtikas, nevis aptieks. Piemram, tev C vitamns nepiecieams 2,5 reizes vairk nek nesmtjam, jo is antioksidants lielos daudzumos tiek trts cai ar brvajiem radikiem. Aizej uz tirgu un savus prtikas krjumus papildini ar greipfrtiem (HIV pozitvie greipfrtus nedrkst st!), kivi, boliem un zaajiem pipariem. Sav uztur iekauj vairk jras velu, kas ir bagtas ar polinepiestintajm taukskbm  F grupas vitamniem (jraszles, lasis, sie). Tie paldzs atbrvot asinsvadus no aterosklerotiskiem nogulsnjumiem.

Viens bet
Nedomjiet, ka greipfrtu var aizstt ar sinttiskiem vitamniem: uztura bagtintji, kas satur multivitamnus, C vitamnu, E vitamnu un folijskbi, neskatoties uz to regulru lietoanu, neuzrda plauu va riska samazinanos.

8. Prieana uz vieglm cigaretm
Mts
Vai mrketinga slazds. J, tajs ir mazk nikotna. Bet mazs devs tas nesniedz ierasto baudu  lai to gtu, jsm biek un dms jievelk dzik. J, tm ir zemks darvas saturs. Bet tu to joprojm saem ar dmiem  tikai tagad ar sku laika intervlu.

9. Sm mazk
Patiesba
Mazk indes  mazk kaitjuma, tas ir saprotams. Turklt da teorija tagad ir populra rstu vid: vzi (vzi, nevis emfizmu vai, piemram, smtja gangrnu) izraisa nevis gadiem ilga smana, bet viena konkrta cigarete. Vien jauk dien tu uzsmji, indes koncentrcija asins, k parasti, palielinjs, bet tiei aj dien indes ietekm vien noteikt n kaut kda iemesla d notika mutcija. na ska nekontroljami dalties, audzjs attsts un galu gal tevi nogalina. Jo mazk bs du neredzamu bumbu, jo mazka ir varbtba, ka kda no tm trps tev. Tau jatzst, ka ir tikai hipotze, kurai nepiecieams apstiprinjums. Vai ar atspkojums.

10. Norvties ar aukstu deni
Mts
J, tas paldz uzlabot perifro asiu piegdi, uzlabo das stvoklis. Bet tas nenovrss asinsvadu aizsprostojumu ar sekojoo "smtja gangrnu"  tu zaudsi kju, neatkargi no t, vai esi norvjies ar aukstu deni vai ne.

11. Nesm vairk k parasti, lietojot alkoholu
Patiesba
Alkoholisko dzrienu toksni kop ar savienojumiem, kas ir cigareu dmos, uzbrk tavam ermenim ar divkru spku, palielinot, pc ameriku zintnieku domm, zarnu adenomatozo vai hiperplastisko kolorektlo polipu risku, kas galu gal palielina resns zarnas un taisns zarnas va risku.

12. Nopirkt elektronisko cigareti
Pagaidm nav skaidrs
Neviens pasaul vl nav pierdjis, ka is skrks ir patiesi nekaitgs.




 
      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA