Kāpēc LIC jālikvidē
Apskatīt komentārus (0)
21.12.2011
(Anotācija Rīkojuma projektam pieteikta uz 2011. gada 22. decembra Valsts sekretāru sanāksmi, http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40237402)
2009. gadā padotības iestāžu administratīvās reformas ietvaros tika reorganizētas ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un samazināts to kopējais skaits, tādējādi optimizējot, tai skaitā arī centralizējot, valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu. 2011. gadā tika veikts ministrijas padotības iestāžu funkciju izvērtējums, kurā tika secināts:
1) lielākā daļa ārstniecības iestāžu Latvijā strādā pēc kapitālsabiedrības principiem, tomēr valsts aģentūra Latvijas Infektoloģijas centrs (turpmāk LIC) ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kura veic gan infekciju slimību ārstēšanas un ar tām saistītās funkcijas (nacionālā references centra funkcijas mikrobioloģijas un virusoloģijas jomā, laboratoriju kvalitātes kontroles organizēšana Latvijā un piedalīšanās starpvalstu kvalitātes kontroles pasākumos, centralizēta retāk sastopamo infekcijas slimību diagnosticēšana un jaunu, mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana infekcijas slimību laboratoriskajā diagnostikā, imūnbioloģisko preparātu uzglabāšana un sadalīšana ģimenes ārstu praksēm un citām ārstniecības iestādēm, klīniskās un laboratoriskās bāzes nodrošināšana pirmsdiploma un pēcdiploma apmācībai infektoloģijā, infekcijas slimību epidemioloģijā un laboratoriskajā diagnostikā), gan tiešās valsts pārvaldes iestādes funkcijas epidemioloģiskās drošības jomā.
Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un samaksas kārtību regulē 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1046 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība. Atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai, samaksa par no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātajiem ārstniecības pakalpojumiem notiek saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp ārstniecības iestādi un Nacionālo veselības dienestu (turpmāk NVD). Attiecībā uz LIC šī kārtība neattiecas, jo LIC ir valsts pārvaldes iestāde un savas darbības nodrošināšanai saņem finansējumu no ministrijas. Tādējādi no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa visām ārstniecības iestādēm nenotiek pēc vienādiem principiem. Papildus tam LIC ir grūti piemērot vispārējos valsts pārvaldes principus, piemēram, darbinieku samaksas noteikšanā, darbinieku uzskaitē, jo kopējā valsts pārvaldē tiek ieskaitītas arī ārstniecības personas.
Pamatojoties uz minēto, ārstniecības pakalpojumu sniegšanu nepieciešams nodalīt no tiešās valsts pārvaldes iestādes funkcijām.
2) veselības veicināšanas un slimību profilakses funkcija kopš VA Sabiedrības veselības aģentūra likvidēšanas šobrīd tiek realizēta ļoti vājā līmenī.
Sabiedrības veselības veicināšana ir viena no ministrijas pamatfunkcijām, tomēr sakarā ar valsts budžeta finansējuma samazināšanu veselības aprūpei, valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju pēdējos gadu laikā, veselības veicināšanas un slimību profilakses funkcijas īstenošana Latvijā notiek ļoti nepietiekošā apmērā, un līdz ar to šis ir steidzami risināms jautājums. Veselības veicināšanai un slimību profilaksei ir būtiska nozīme ne tikai veselības politikas ietvaros, bet visas valsts attīstības kontekstā, jo cīņa ar sekām - slimībām izmaksā daudz dārgāk nekā pasākumi to novēršanai.
Veselības veicināšana un slimību profilakse šobrīd ietilpst LIC funkcijās (attiecībā uz infekcijas slimībām) - 3.3.1 apakšpunkts 2005.gada 4.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.8 Valsts aģentūras Latvijas Infektoloģijas centrs nolikums un Veselības inspekcijas (turpmāk VI) funkcijās (veselības veicināšanas un profilakses pasākumu organizēšana, koordinēšana - 3.19. apakšpunkts 2008.gada 5.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.76 Veselības inspekcijas nolikums).
Izvērtējot esošo situāciju un vēsturisko pieredzi veselības veicināšanā un slimību profilaksē, tika secināts, ka visefektīvāk tā tiek realizēta, ja tiek īstenota kā iestādes pamatfunkcija. Nevienas no ministrijas padotības iestādēm pamatfunkcijās šobrīd neietilpst veselības veicināšana un slimību profilakse. NVD pamatfunkcija ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, savukārt, VI pēc savas būtības ir kontrolējoša institūcijas, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts pārvaldes funkcijas veselības nozares uzraudzībā un kontrolē.
3) sabiedrības veselības monitoringa jomā notiek funkciju pārklāšanās starp NVD un VI.
Atbilstoši 2011.gada 1.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.850 Nacionālā veselības dienesta nolikums 3.19.apakšpunktam, NVD veic sabiedrības veselības monitoringa funkciju. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas definīciju, Sabiedrības veselības monitorings ir nepārtraukta, sistemātiska veselības datu vākšana, analīze un interpretācija, lai plānotu, ieviestu un novērtētu pasākumus sabiedrības veselības jomā un ietver arī savlaicīgu datu izplatīšanu, lai sekmētu efektīvus un atbilstošus pasākumus slimību novēršanai un kontrolei.
Atbilstoši MK 2008.gada 5.februāra noteikumu Nr.76 Veselības inspekcijas nolikums 3.18 apakšpunktam VI funkcija ir slimību (izņemot infekcijas slimības) uzraudzība. Atbilstoši definīcijai, slimību uzraudzība ir nepārtraukta, sistemātiska datu vākšana un analīze, lai novērstu un kontrolētu slimības. Tātad, faktiski, sabiedrības veselības monitorings ietver sevī slimību uzraudzību, līdz ar to slimību uzraudzības funkcija ietilpst gan NVD, gan VI funkcijās.
NVD sabiedrības veselības monitoringa funkcijas daļēja pārklāšanās ar VI slimību (izņemot infekcijas slimības) uzraudzības funkciju, neatbilst efektīvas valsts pārvaldes principiem, tāpēc ir nododama vienai iestādei.
Turklāt, šobrīd ir izveidojusies situācija, kad attiecībā uz neinfekciju slimībām, viena iestāde (NVD) veic veselības datu vākšanu, analīzi un interpretāciju sabiedrības veselības jomā, savukārt, otra (VI) - veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu organizēšanu. No sabiedrības veselības organizācijas viedokļa sabiedrības veselības monitorings un veselības veicināšana ir savstarpēji saistītas funkcijas un abu šo funkciju nodošana vienai iestādei sekmētu efektīvāku to realizēšanu.
Lai risinātu konstatētās problēmas, LIC ar infekciju slimību ārstniecību saistītās funkcijas jānodod SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk Austrumu slimnīca) un jāizveido jauna ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kurai jānodod LIC valsts pārvaldes funkcijas sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomā, NVD un VI sabiedrības veselības monitoringa un slimību uzraudzības funkcijas, VI funkcijas veselības veicināšanā un slimību profilaksē, kā arī atsevišķas darbības misijai pēc būtības neatbilstošas NVD, VI un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (turpmāk NMPD) funkcijas un uzdevumi.
Atpakaļ