Latviju interesē kopīgie HIV zāļu iepirkumi
Apskatīt komentārus (0)
04.05.2012
Avots: TVNET | BNS | 15:54, 2. maijā, 2012 | http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/420199-baltijas_valstis_kopigi_plano_iepirkt_tris_vakcinas
Baltijas valstis kopīgi plāno iepirkt trīs vakcīnas 2014.gadam, un lielā apmēra dēļ tiek cerēts panākt zemāku iepirkuma cenu, taču, cik izdosies ietaupīt, valstis vēl nav aplēsušas, trešdien paziņoja Baltijas valstu veselības ministri Rīgā, vienojoties par sadarbību iepirkumos.
02. maijā Latvijas veselības ministre Ingrīda Circene, Lietuvas veselības ministrs Raimonds Šukis (Raimondas Šukys) un Igaunijas veselības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur) Rīgā svinīgi parakstīja Baltijas valstu partnerības līgumu par vienotiem zāļu un medicīnas ierīču iepirkumiem un centralizēti iepērkamo zāļu un medicīnas ierīču aizdošanu.
Līguma noslēgšana prasījusi astoņus gadus. Amatpersonas cer, ka kopīgs iepirkums samazinās medikamentu cenas, jo iepirkums būs sešiem miljoniem Baltijas valstu iedzīvotāju. Pirmais kopīgais iepirkums varētu būt trīs vakcīnas, taču kādas, vēl netiek atklāts, jo interešu saskaņošana turpinoties.
Amatpersonas vēl arī atteicās nosaukt konkrētu summu, cik izdosies ietaupīt, veidojot kopīgus iepirkumus, ko varētu novirzīt citām vajadzībām veselības nozarē.
Lietuvas veselības ministrs uzskaitīja, ka iespēja centralizēti iegādāties medikamentus un medicīnas ierīces nozīmē iepirkumos lielāku caurredzamību, zemākas cenas, lielākas iespējas jautājumus risināt tā, lai tas būtu izdevīgāk iedzīvotājiem. Bet zemākas cenas atļaus ietaupīto naudu izmantot citām vajadzībām.
«Tā kā trīs reizes palielināsies iepērkamo medikamentu apmērs, ietaupījumam būtu jābūt jūtamam,» teica Lietuvas veselības ministrs Šukis.
Igaunijas veselības ministrs atzina, ka medikamentu tirgus ir ļoti sarežģīta lieta un tas būs ļoti nopietns pārbaudījums amatpersonām, kas risinās sarunas par kopīgiem zāļu iepirkumiem.
«Medikamentu piegādātāju pasaule ir visai sarežģīta. Jāņem vērā arī tas, ko ražotāji domās un kāda būs viņu attieksme pret šādu sadarbību. Taču pozīcija sarunās ar ražotāju, vai vakcīna tiek sagādāta miljonam iedzīvotāju vai sešiem miljoniem, kļūst daudz citādāka, un līdz ar to arī cena kļūst lētāka,» pastāstīja Pevkurs.
Circene norādīja, ka nākotnē runa varētu būt arī par valsts kompensējamiem medikamentiem. Latvija būtu ieinteresēta kopīgā HIV/AIDS medikamentu iepirkumā. Taču šādu zāļu iepirkumus varētu sarežģīt tas, ka katrai valstij ir atšķirīgi valsts kompensējamie medikamenti.
Viņa uzsvēra, ka sadarbība medikamentu iepirkumos notiek pirmo reizi Eiropas Savienības ietvaros.
«Mums [Latvijas] kompensējamiem medikamentiem ir 75 miljoni [latu], tā ir pietiekami liela summa, lai mēs varētu runāt par kompensējamo medikamentu iepirkumu efektīvu izlietošanu. Mums nav datu par to, cik varētu ietaupīt, jo esam pirmie Eiropas Savienībā. Mums nav pieredzes, tāpēc nevaram pateikt precīzi, ko ietaupīsim, bet, ja salīdzinām divu miljonu un sešu miljonu tirgu, tad, protams, kopējā procedūra ir caurredzamāka un efektīvāka, un vienalga, cik ietaupīsim, noteikti Baltijas valstu sabiedrības labā izdarīsim vairāk nekā pašlaik. Mēs sāksim ar vakcīnām, kuras ir līdzīgas Baltijas valstīs,» klāstīja ministre.
Turpmāko darbību iepirkumos veiks triju valstu starptautiskā komisija.
Igaunijas veselības ministrs arī pavēstīja, ka nākamais izaicinājums būs digitālo recepšu atzīšana visās Baltijas valstīs.
«Mūsu cilvēki visai daudz pārvietojas no vienas valsts otrā, un būtu tikai loģiski, ja vienā valstī izsniegto digitālo recepti varētu paņemt līdz un izmantot otrā valstī,» teica Pevkurs.
Atpakaļ