Lielākā daļa cilvēku mēģina noteikt, vai kādam ir HIV infekcija, pēc viņa ārējā izskata
Apskatīt komentārus (0)
28.02.2012
Dalībniekiem demonstrēja 120 fotogrāfijas no populārā fotogrāfiju apmaiņas tīkla (www.flickr.com). Fotogrāfijas tika vērtētas pēc divām skalām valeo-pieeja, tas ir, cik lielā mērā cilvēks šķita pievilcīgs un vesels, un drošības faktors, kas ietvēra sevī inficēšanas ar HIV riska novērtējumu, cilvēka iespējamo atbildības sajūtu un uzticēšanos viņam.
Pētījuma rezultāti parāda, ka HIV riska novērtējums ir atkarīgs no ļoti stingriem stereotipiem par to, kādiem cilvēkiem var būt HIV. Vēl vairāk, smadzeņu viļņu analīze pētījuma laikā parāda, ka pirmie iespaidi par iespējamo risku inficēties ar HIV atspoguļojas smadzeņu darbībā. Pētījamo smadzeņu darbības datu analīze parādīja, ka patiesībā secinājums par iespējamo risku inficēties ar HIV tiek izdarīts neapzināti pirmās sekundes laikā, kamēr cilvēks vienkārši skatās uz fotogrāfiju, un šis secinājums nebalstās ne uz kādu reālu informāciju par cilvēku un riska faktoriem viņa dzīvē. Citiem vārdiem, daudzi dala cilvēkus drošajos un bīstamajos attiecībā uz HIV, paļaujoties uz savām neapzinātajām sajūtām. 2011. gada beigās visā pasaulē apmēram 35 miljoni cilvēku dzīvoja ar HIV, un šī epidēmija turpina ātri izplatīties. Neraugoties uz šo statistiku un mūsdienu cilvēku samērā plašajām zināšanām par HIV izplatīšanās ceļiem un prezervatīvu lietošanas svarīgo nozīmi, tikai nedaudzi lieto prezervatīvus pastāvīgi. Vēl vairāk, pētījumi pierāda, ka nepietiek ar plašām zināšanām par HIV un citām seksuāli transmisīvām infekcijām, lai motivētu cilvēkus drošai seksuālajai uzvedībai.
Viens no iespējamiem skaidrojumiem atšķirībai starp vienkāršām zināšanām par iespējām inficēties ar HIV un zemu prezervatīvu lietošanas līmeni ir tāds, ka prezervatīvi asociējas ar negatīvām attiecībām un jūtām (diskomforts, samulsums, neuzticēšanās). Tas var rosināt cilvēkus atteikties no prezervatīviem par labu alternatīvām riska samazināšanas metodēm.
Patiesībā, pētījumi parāda, ka daudzi cilvēki vienkārši cenšas novērtēt ar partneri saistīto risku uz aci, lai izvairītos no bīstamiem partneriem. Acīm redzams, ka tāda stratēģija ir pilnīgi neefektīva cilvēki tikai mierina sevi ar ilūziju, ka viņi var kontrolēt inficēšanās risku ar HIV un pārliecina sevi par personīgo neievainojamību. No objektīvā redzes viedokļa tāda stratēģija šķiet pilnīgi iracionāla, taču realitātē tieši uz to paļaujas daudzi cilvēki.
Intervijas un fokusgrupas parādīja, ka daudzi cilvēki tic tam, ka viņi vienkārši zina, ka sekss ar to vai citu cilvēku būs bīstams vai drošs.
Šī sajūta rodas, pat ja viņi realitātē neko nezina par otru cilvēku. Tieši tāpat kā cilvēki, kam nesen ir bijis sekss bez aizsargāšanās, ir pārliecināti, ka ar šo partneri sekss nevarēja būt bīstams. Visbeidzot, eksperimenti demonstrē, ka cilvēki pārvērtē savas spējas noteikt HIV pozitīvus cilvēkus pēc ārējām pazīmēm. Kopumā, cilvēki bieži paļaujas uz ārējiem raksturojumiem, lai noteiktu iespējamo HIV statusu.
Ne HIV, ne citas STS uzreiz nerada nekādus redzamus simptomus. Ir saprotams, ka noteikt tādas infekcijas pēc ārējā izskata vienkārši nav iespējams. Tādā veidā, cilvēki, kas uzticas intuīcijai, vienkārši paļaujas nepatiesiem stereotipiem par HIV pozitīviem cilvēkiem, kas neapzināti nosaka viņu lēmumus.
Kopumā cilvēki uzskata, ka HIV nav cilvēkiem, kas izskatās veseli, ir pievilcīgāki, izraisa simpātijas iedvešot uzticību. Vēl vairāk, cilvēkiem ir tieksme saistīt HIV ar cilvēkiem, kas kopumā liekas bīstami, tādi, kā ārējais izskats izraisa asociācijas ar augstu risku. Tādā veidā cilvēki vērtē otra HIV statusu pēc vispārīgiem raksturlielumiem veselības līmeņa, ārējās pievilcības, uzticēšanās un domājamās atbildības sajūtas. Pie kam šie iespaidi veidojas burtiski pirmajās milisekundēs, ko apstiprina dati par atšķirībām smadzeņu darbībā. Taču nav nekādu garantiju, ka šīs ārējās pazīmes varētu būt kaut kā saistītas ar reāli esošu HIV infekciju.
Izpratne par psiholoģiskajiem mehānismiem, ar kā palīdzību cilvēki novērtē potenciālo HIV risku, spēlē lielu lomu profilakses darbā. Piemēram, šajā pētījumā, ja cilvēkus informēja par to, cik ātri veidojas kļūdaini priekšstati par risku, kas saistīts ar to vai citu partneri, tas ietekmēja galīgās atbildes.
(Avots: www.plosone.org)
Atpakaļ