Melburnas deklarācija
Apskatīt komentārus (0)
01.12.2014
AIDS 2014
MELBURNAS DEKLARĀCIJA
NEVIENS NEPALIEK NOVĀRTĀ
Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.
/Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. 1. pants/
Mēs esam sapulcējušies Melburnā, tradicionālajā tikšanās vietā vurundžeri, būnervrungu, taungurongu, džadžavurrungu un vataurungu tautām, sākotnējiem un ilgstošajiem šo zemju aizbildņiem un kulinu nācijas piederīgajiem, lai novērtētu pasaules reakciju uz HIV un tās nākotnes virzību XX Starptautiskajā AIDS konferencē, AIDS 2014.
Mēs, šīs Deklarācijas parakstītāji un apstiprinātāji, apstiprinām, ka diskriminācijas neesamība ir fundamentāla pierādījumos balstītai, tiesiskai un dzimumlīdztiesīgai HIV izskaušanai un novēršanai un efektīvām sabiedrības veselības programmām.
Lai uzveiktu HIV un panāktu universālu piekļuvi HIV profilaksei, ārstēšanai, aprūpei un atbalstam, neviens nedrīkst tikt uzskatīts par noziedznieku vai diskriminēts dzimuma, vecuma, rases, etniskās piederības, invaliditātes, reliģisko vai garīgo uzskatu, izcelsmes valsts, nacionālā stāvokļa, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, darbošanās seksa industrijā, ieslodzītā vai aizturētā statusa dēļ, nedz arī pašreizējas vai kādreizējas aizliegtu narkotisko vielu lietošanas vai HIV infekcijas dēļ.
Mēs apstiprinām, ka visas sievietes, vīrieši, transpersonas un starpdzimuma pieaugušie un bērni ir ar vienādām tiesībām un tiesīgi uz līdzvērtīgu piekļuvi HIV profilaksei, aprūpei un ārstēšanai, informācijai un pakalpojumiem. Dzimumu līdztiesības veicināšana ir būtiska tādai HIV izskaušanai un novēršanai, kas patiešām atbilst to cilvēku vajadzībām, kas ir visvairāk apdraudēti. Turklāt cilvēki, kuri sniedz vai ir, snieguši seksuālus pakalpojumus, un cilvēki, kuri lieto vai ir lietojuši aizliegtas narkotiskās vielas, ir ar tādām pašām tiesībām kā jebkurš cits, ieskaitot tiesības uz taisnīgu izturēšanos un konfidencialitāti, izmantojot HIV aprūpi un ārstēšanu.
Mēs paužam savas kopējās un dziļās bažas par diskriminējošu, stigmatizējošu, kriminalizējošu un kaitīgu likumu ieviešanas turpināšanos, kas noved pie politikām un praksēm, kas palielina sabiedrības ievainojamību pret HIV. Šie likumi, politikas un prakses pamudina uz vardarbību pret marginalizētām sabiedrības grupām, atjauno stigmas un traucē HIV programmām, tādējādi tās ir būtisks solis atpakaļ sociālā taisnīguma, līdztiesīguma, cilvēktiesību un piekļuves veselības aprūpei ziņā gan cilvēkiem, kas ir inficēti ar HIV, gan cilvēkiem, kas ir pakļauti vislielākajam inficēšanās riskam.
Vairāk
nekā 80 valstīs ir ieviesti nepieņemami likumi, kas kriminalizē
cilvēkus viņu seksuālās orientācijas dēļ. Visi cilvēki,
ieskaitot lesbietes, gejus, biseksuāļus, transpersonas un
starpdzimuma cilvēkus, ir ar tādām pašām tiesībām kā visi
pārējie. Visi cilvēki piedzimst brīvi un līdztiesīgi kā
līdzvērtīgi cilvēku sabiedrības locekļi.
Veselības aprūpes sniedzēji, kas diskriminē cilvēkus, kas ir inficēti ar HIV vai ir HIV infekcijas riska grupās, vai ir pakļauti citiem veselības riskiem, neievēro savu ētisko pienākumu rūpēties un ārstēt cilvēkus taisnīgi.
Tādējādi mēs aicinām uz tūlītēju un vienotu opozīciju šīm diskriminējošajām un stigmatizējošajām praksēm, kā arī mudinām visas puses uzņemties taisnīgāku un efektīvāku pieeju ar šādām darbībām.
Valdībām ir jāatceļ represīvi likumi un jāizbeidz politikas, kas veicina diskriminējošas un stigmatizējošas prakses, kas palielina ievainojamību pret HIV, vienlaikus izdodot likumus, kas aktīvi veicina līdztiesību.
Lēmumu pieņēmēji nedrīkst izmantot starptautiskas veselības sanāksmes vai konferences kā platformu diskriminējošu likumu un politiku veicināšanai, kas traucē veselībai un labklājībai.
Tādu organizāciju izslēgšana no HIV programmu līdzekļu saņemšanas, kas veicina neiecietību un diskrimināciju, ieskaitot seksimu, homofobiju un transfobiju, attiecībā uz indivīdiem vai grupām.
Visiem veselības aprūpes sniedzējiem ir jāapliecina nediskriminējošu politiku īstenošana kā priekšnosacījums turpmākai HIV programmas līdzekļu saņemšanai.
Jāizbeidz finansējuma ierobežojumi, piemēram, antiprostitūcijas galvojums1 un aizliegums iegādāties adatas un šļirces, jo tie aktīvi kavē HIV, seksuāli transmisīvu slimību un hepatīta C izskaušanu seksa industrijas darbinieku un intravenozo narkotiku lietotāju vidū.
Visu šīs Deklarācijas parakstītāju atbalsts iekļaujošai attieksmei un iecietībai un pretošanās HIV inficēto un riska grupām piederīgo diskriminācijai un kriminalizācijai.
Nobeigumā mēs vēlreiz apstiprinām savu nelokāmo apņemšanos cīnīties par taisnīgumu, universālu piekļuvi veselības aprūpei un ārstēšanas pakalpojumiem un atbalstīt cieņu un tiesības, kas visiem cilvēkiem pienākas kopš dzimšanas. Visiem cilvēkiem ir tiesības un aizsardzība, ko nodrošina starptautiskais cilvēktiesību tīkls.
AIDS izskaušana ir iespējama tikai tad, ja mēs pārvarēsim kriminalizācijas, stigmu un diskriminācijas šķēršļus, kas ir galvenie epidēmijas veicinātāji.
Antiprostitūcijas galvojums ir prasība, kas paredz, ka neviena organizācija nevar saņemt finansiālu atbalstu, ja tā aktīvi nepasludina savu nostāju pret prostitūciju un/vai palīdz prostitūtām, piemēram, izsniedzot kondomus, bukletus. (Tulk. piezīme)
Atpakaļ