|
R. Ražuka k-gam,
Sociālo un darba lietu komisijas
Sabiedrības veselības apakškomisijas
Priekšsēdētājam
Par HIV-infekcijas diagnostikas paplašināšanas iespējām
Iesaistoties Saeimas deputātu uzsāktajā diskusijā par HIV infekcijas diagnostikas paplašināšanu, varam piedāvāt sekojošo:
- Terminēto skrīningu ārstniecības iestādēs (Ārstniecības likuma 1. panta 3. punkta izpratnē) ārsts pacientam obligāti piedāvā Valsts apmaksātu testu uz HIV, bet pacientam ir tiesības atteikties no testa. Skrīningu ieviest būtu lietderīgi uz 2 līdz 3 gadiem, lai varētu precizēt iespējamo HIV-pozitīvo cilvēku skaitu Latvijā. Priekšlikums prasa rūpīgus izmaksu aprēķinus, prognozējot arī līdzekļus ārstēšanai.
- Būtu lietderīgi prasīt izziņu par testa uz HIV veikšanu vienu mēnesi pirms oficiāli stājoties laulībā. Šī izziņa tikai fiksētu faktu, ka tests ir veikts, testa rezultāts nedrīkst būt uzrādīts.
- Ministru kabineta noteikumi Nr.628 «Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība» ir pietiekami un izpildāmi, bet var precizēt, ka ārstniecības persona ir arī medicīnas māsa, kas var sniegt pirmstesta konsultāciju. Pēctesta konsultāciju pie HIV-negatīva rezultāta sniedz medicīnas māsa vai ārsts, pie HIV-pozitīva rezultāta tikai ārsts.
- Ārstniecības personu izglītības programmās jāietver pirms- un pēctesta konsultēšana uz HIV.
- Ir jāveic nepieciešami pasākumi, lai ārstniecības iestādes (Ārstniecības likuma 1. panta 3. punkta izpratnē) tiktu nodrošinātas ar Valsts apmaksātajiem kapilāro asiņu eksprestestiem.
- Ir skaidri jādefinē, kādām pacientu grupām ģimenes ārstam būtu obligāti jāpiedāvā HIV-tests 1 vai 2 reizes gadā, bet testēšana uz HIV jāiekļauj ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijos.
Patiesā cieņā,
Valdes priekšsēdētājs
A. Molokovskis
|
