Uzrakstiet mums

Pieprasa palielināt izdevumus zāļu kompensācijai
Apskatīt komentārus (0)


10.10.2013

---

 

FARMĀCIJAS JOMAS KONSULTATĪVĀ PADOME

Atbalstot Veselības ministrijas centienus veselības aprūpes 2014. gada budžeta palielināšanai līdz 4,5% no iekšzemes kopprodukta,

AICINA

Latvijas Republikas Saeimā izskatot un pilnveidojot valsts budžeta projektu 2014. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.  gadam:

1. Jau tagad pārdalīt valsts budžeta līdzekļus par labu veselības aprūpei, lai tās finansējums iespējami ātri sasniegtu 4,5% no iekšzemes kopprodukta.

2. Ņemot vērā ierobežotos valsts finanšu līdzekļus, izdevumus zāļu kompensācijai palielināt vismaz līdz 137 miljoniem euro 2014. gadā, 164 miljoniem euro 2015. gadā un 198 miljoniem euro 2016. gadā.

Izvērtējot 2014. gada valsts budžeta projektā plānoto finansējumu veselības aprūpei (Veselības ministrijai), tajā skaitā, zāļu kompensācijai, Farmācijas jomas konsultatīvās padomes (FJKP) dalīborganizācijas konstatējušas, ka budžeta finansējuma palielinājums ir tikai EUR 32,4 milj. (Veselības ministrijai papildu piešķirtie līdzekļi jaunu politikas iniciatīvu realizēšanai). Turklāt finansējumu zāļu kompensācijai plānots palielināt tikai par EUR 4,2 milj. Tādejādi kopējais veselības aprūpes finansējums 2014. gadā nebūs lielāks par EUR 744,4 milj., kas ir 3,01% no prognozētā IKP.

Pretēji iepriekš valdības solītajam un noteiktajam (Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai), kas paredz nepārtrauktu finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai tas 2014. gadā sasniegtu 4,5% no IKP, jau kuro gadu turpinās nozares finansējuma samazināšanās (procentos no IKP) - no 4,1% 2010.gadā līdz 3,01% nākamgad. Finansējuma samazinājums ir arī pretrunā ar Latvijas Konverģences programmā 2013.-2016. gadam fiksēto apņemšanos – „finanšu līdzekļu un veselības aprūpes pakalpojumu apjoma palielināšanu un pieejamības uzlabošanu, pakāpeniski sasniedzot veselības aprūpes valsts budžetu 4,5% no IKP apmērā vēlākais līdz 2020. gadam (2014. gadā – 3,3%, 2015. – 3,5%, 2016. – 3,7%)”.

Pētījumos ir pierādīta tieša korelācija starp sagaidāmo dzīves ilgumu un kopējiem veselības aprūpes izdevumiem procentos no IKP - kopējos veselības aprūpes izdevumus palielinot par 1% no IKP, iedzīvotāju dzīves ilgums palielinās par 0,77 gadiem (PricewaterhouseCoopers 2013.gada pētījums „Farmācijas nozares ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā”). Ņemot vērā nepārtraukto izdevumu samazinājumu, jau pašlaik var prognozēt, ka:

1. netiks izpildīts „Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam” izvirzītais sabiedrības veselības politikas virsmērķis - pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību, tajā skaitā līdz 2017.gadam:

   • par 2 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus (no 52,6 veselīgajiem dzīves gadiem vīriešiem 2009.gadā līdz 54,7 – 2017.gadā un no 55,8 veselīgajiem dzīves gadiem sievietēm 2009.gadā līdz 57,8 – 2017.gadā)

   • par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus (no 85 338 potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem vīriešiem 2009.gadā uz 68 270 2017.gadā.

2. balstoties uz augstākminētajiem aprēķiniem, tuvāko gadu laikā iedzīvotāju dzīves ilgums samazināsies.

3. turpinās samazināties Latvijas iedzīvotāju skaits.

Šīs satraucošās situācijas veselības aprūpē galvenais iemesls ir nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei, kas būtiski ierobežo pacientu nodrošināšanu ar veselības aprūpes pakalpojumiem un valsts kompensētajām zālēm. Lai gan Veselības ministrija bija izvirzījusi mērķi privāto izdevumu daļu līdz 2014. gadam samazināt līdz 30%, tā palielinājusies no 36% 2006.gadā līdz 39% 2010.gadā un turpina palielināties. Līdz ar to pacientu pašu maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem pašlaik ir vieni no vislielākajiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

FJKP vērš Jūsu uzmanību uz to, ka arī zāļu kompensācijai 2014.gada valsts budžeta projektā papildu piešķirti ir tikai EUR 4,2 milj., tas ir, nodrošinot kopējo finansējumu EUR  115,7 milj. apmērā. Izvērtējot 2013.gada prognozi par izdevumiem zāļu kompensācijai (EUR 116,5 milj.), redzams, ka kārtējo reizi jau apzināti tiek plānots budžeta deficīts zāļu kompensācijai vismaz 2,1 milj. euro apmērā.

Tas nozīmē, ka 2014.gadā būs nepieciešams ne tikai meklēt papildu finansējumu deficīta segšanai, bet arī netiks samazināts pašreizējais pacientu līdzmaksājuma apmērs par zālēm (tagad tas jau pārsniedz 60% no kopējiem izdevumiem par zālēm).
   

Turklāt:

1. netiks palielināti valsts noteiktie – ar 2009.gadu pazeminātie - zāļu kompensācijas procenti, tos atjaunojot vismaz 2008.gada apmērā;

2. zāļu kompensācijas sistēmā nebūs iespējams iekļaut jaunas diagnozes, kā arī netiks paplašināti pašreiz noteiktie lietošanas ierobežojumi (gan pacientu skaita ziņā, gan lietošanas ilguma ziņā u.c.).

3. pacientu ārstēšana primārajā aprūpē, kas ir būtiski lētāka, netiks uzlabota, jo nebūs iespējams iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā jaunus un izmaksu efektīvus medikamentus.

Līdz ar to daudziem pacientiem arī turpmāk būs liegta iespēja ārstēties ambulatori, kas ir izmaksu visefektīvākais ārstēšanas veids. Rezultātā daudzi pacienti tiks hospitalizēti, radot papildu izdevumus un slogu veselības aprūpes budžetam – par ko liecina arī slimnīcu prasības par papildu finansējumu sakarā ar slimnīcās ārstēto pacientu skaita pieaugumu.
  

Lai to nepieļautu, FJKP pieprasa palielināt izdevumus zāļu kompensācijai:

1. 2014.gadā vismaz līdz 137 miljoniem euro, lai realizētu Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā „Finanšu situācija veselības aprūpes jomā” iekļautos pasākumus zāļu kompensācijas jomā.

2. 2015.gadā vismaz līdz 164 miljoniem euro, lai tuvinātos zāļu kompensācijas apmēram Igaunijā un Lietuvā (aprēķins pamatots ar izdevumiem zāļu kompensācijai uz vienu iedzīvotāju).

3. 2016.gadā vismaz līdz 198 miljoniem euro, tas ir, vismaz līdz finansējuma apmēram, kāds ir noteikts 2014.gadam „Zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcijā” (Ministru kabineta 2009.gada 12.februāra rīkojums Nr.99)