Pirmā, otrā un trešā invaliditātes grupas nāk līdzi no padomju laikiem, tāpēc...
Apskatīt komentārus (0)
30.07.2016
Eiropas Komisijas jaunākais Ziņojums par Latvijas attīstību. Ziņojuma nodaļu par veselības aprūpi lasiet šeit>>>
*******************
«Labklājības ministrija gatavo priekšlikumus 3. grupas invalīdu skaita ierobežošanai»
*******************
Pagaidām ministrija nav pateikusi, ka šis invalīdu skaita pieaugums ir cieši saistīts ar veselības aprūpes nepietiekamo finansējumu un garajām rindām pie ārstiem. Nav veikts pētījums, kas apliecinātu, ka invalīdu skaita pieaugums ir sekas tam, ka cilvēki nav laikus saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus. Nav arī pierādījumu, cik lielā mērā invaliditātes iestāšanās ir saistāma ar paša cilvēka dzīvesveida paradumiem un atbildību par savu veselību.
Labklājības ministrija ir vienojusies ar Veselības ministriju, ka vērtēs atsevišķas darba nespējas ekspertīzes lietas atsevišķās biežākajās diagnožu grupās, un sirds un asinsvadu slimības ir viena no šīm grupām. Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropas Savienībā, kas invaliditāti nosaka jau ar 25% darbspēju zuduma robežu. Vairākumā valstu minimālā robeža ir, sākot ar 40%.
Pirmā, otrā un trešā invaliditātes grupa nāk līdzi no padomju laikiem, bet Eiropas Savienības valstīs invaliditates piešķiršanas kārtība ir atšķirīga. Piemēram, Igaunija ir pārgājusi uz darbspēju vērtēšanu un maksā darbspēju zaudējuma pensiju atkarībā no tā, vai cilvēks strādā vai nestrādā. Nākotnē vajadzētu koncentrēties uz to, vai slimība traucē darīt konkrētas lietas.
Labklājības ministrija sola, ka izmaiņas invaliditātes piešķiršanā neskars tos cilvēkus, kuri ir invalīdi uz mūžu.
Atpakaļ