Šis nav dialogs, šī ir polemika...
Apskatīt komentārus (0)
18.02.2012
"Demagoģija un meli", Valsts aģentūras Latvijas infektoloģijas centrs arodkomitejas vadītāja, ārste Ilze Bērziņa (pilns teksts saitē http://lic.gov.lv/docs/268/pr_I.B._17.02.12.doc), PRET Par pieeju cīņai ar infekciju slimībām biedēt ar tām vai veikt profilaktiskus pasākumus to novēršanai?, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule (pilns teksts saitē http://www.vm.gov.lv/?id=122&sa=121&top=&rel=3282) *******************************************************************************
I. Bērziņa: Ak, ja vien rakstā minētie argumenti būtu pamatoti un patiesi! Diemžēl mūsu darbinieki kārtējo reizi ir apmulsuši no klajiem meliem. Kādēļ parādās šis viedoklis tagad, ja kundze bija klāt LIC kolektīva tikšanās laikā ar veselības ministri I.Circeni - teksti ziņojumos presei sabiedrības informēšanai arī toreiz bija tādi paši. Vai situācijas, kas aprakstītas informācijā presei, būtu slēpjamas? Vai visdrīzāk nepatīkami tas, ka dzīve atsedz cilvēku patieso veselības stāvokli?
LIC kolektīvs atceras, ka pagājušajā gadā, apkopojot iepriekšējā pusgada rezultātus, Veselības ministrijas ierēdņi arī satraucās Kā, tik daudz ar infekcijām slimojošo? Un lika rakstīt paskaidrojumu virtenes, kas ir darīts, lai tā nebūtu....
Te nu jāatgādina pat medicīnas studentiem zināma patiesība infekcijas ir mūžīgas, tās mainās, uzliesmo jaunas, pat sen aizmirstas infekcijas ietērpjas jaunā veidā un atgādina par sevi. Visa pasaule cīnās ar infekciju uzliesmojumiem un infekcijas slimību izplatīšanos. Vai tāpēc būtu jāreorganizē Pasaules Veselības organizācija, vai Eiropas slimību profilakses un uzraudzības iestādes, ja tās nespēj nodrošināt un apturēt masveida saslimšanu ar masalām Francijā, plašus uzliesmojumus Itālijā, Spānijā, varbūt ministrijas darbiniece var dot pamācības Ķīnai un citām zemēm, kur reģistrēti nāves gadījumi no putnu gripas, par kuriem ar biedējošiem virsrakstiem informē starptautiskie mediji? Varbūt var ieteikt Francijas veselības ministrijai atkāpties, ja notiek tādas lietas!.... Tā mēs varam aiziet līdz absurdam...
Bet piezemējoties tepat Latvijā LIC preses ziņojumos teju vienmēr ir mediķu komentārs, teju vienmēr ir norādīts, ka jāgriežas un - kādos gadījumos it īpaši - pie ģimenes ārsta. Vienmēr ir rakstīts par slimības galvenajām pazīmēm, vienmēr ir norādīti profilaksei veicami pasākumi, vienmēr informāciju var atrast LIC mājas lapā, kā arī konsultējoties ar speciālistiem, tajā skaitā - ar LIC speciālistiem, protams.
Iepriekšējā gada rudenī, Eiropas slimību un profilakses kontroles centra (ECDC) vadošie speciālisti, apmeklējot LIC augstu novērtēja tā darbību un arī tieši sabiedrības informēšanas jomā jo par katru lipīgas infekcijas saslimšanas gadījumu pieaugumu sabiedrība tiek informēta un brīdināta, kā tas tiek pieņemts citās Eiropas Savienības valstīs.
Iespējams, tas mums izdotos jo spilgtāk, ja vien šim nolūkam būtu atvēlēti jel kādi līdzekļi bukletu izdošanā, plakātu izgatavošanā un speciāliem raidījumiem plašsaziņas elektroniskajos medijos. Piemērs rudenī, pirms skolas sākuma veidojām paši elektroniski plakātu, kas atgādinātu skolēniem, kāpēc jāmazgā rokas, no kādām infekcijām tādējādi var izsargāties. Vai mūs atbalstīja VM, lai šos plakātus izsūtītu visām skolām, vai lai tos izgatavotu krāsainus un uzskatāmus? Nē! To mums izplatīt skolām (lai arī elektroniski) palīdzēja Izglītības un zinātnes ministrija. Pēc tam no skolām esam saņēmuši pateicības vārdus, aicinājumus atbraukt un stāstīt vairāk, par minēto tematiku, tāpat daudzas skolas šo plakātu būtu vēlējušās redzēt lielā formātā un krāsainu. Paldies arī tiem laikrakstiem, kuri šo plakātu - jau ar speciālistu komentāriem - publicēja.
Vai mēs varam uzskatīt, ka glābšanas dienestu ikdienas ziņojumi par ugunsnelaimēm, satiksmes katastrofām, cilvēku upuriem, zādzībām, laupīšanām un slepkavībām ir ar domu cilvēkus baidīt? Pēc Cipules kundzes domu gaitas jā. Bet mēs uzskatām, ka tā ir informācija, kas liek cilvēkam domāt par to, kā izsargāties no likstām. Zināmā mērā arī profilakse jo liek cilvēkam domāt un meklēt atbildes, kā saudzēt sevi, savus tuvos, savu veselību....
Latvija nav izolēta no pārējām pasaules valstīm. Visās valstīs iespējams inficēties ar slimībām un atvest tās uz Latviju. Pēc ministrijas darbinieces teiktā izriet, ka par ievesto slimību gadījumiem LIC nevajadzētu stāstīt, tāpat, kā par saslimušajiem ar infekcijām tepat pašu valstī. Vai tiek ieteikts noklusēt? Neinformēt sabiedrību? Runāsim atklāti līdz ar to būs skaidrs kā jau bijis kaut kad sen padomijā nebija lipīgo slimību, padomijā nebija mirstības no infekcijām, nebija ugunsgrēku un katastrofu.....Principā sodīt iestādi par saslimstības pieaugumu ir, maigi sakot, nekompetenti.
Absurdi, mediķus un sabiedrību izsmejoši ir ministrijas darbinieces vārdi.
Žēl, ka Cipules kundze par daudzu faktu nezināšanu neparunāja ar kompetentiem cilvēkiem, tepat pie mums LIC. LIC, kas starp citu ar Veselības ministrijas akceptu ir Latvijas kompetentā koordinējošā iestāde ECDC, un tā tas ir reģistrēts arī starptautiskajā apritē.
Kompetenci nemēra neizlasīto preses relīžu virsrakstos.
L. Cipule: Šonedēļ vairākos masu medijos tika publicēta Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) sniegtā informācija (ar satraucošiem skaitļiem un sarežģītiem slimību nosaukumiem) par infekcijas slimību būtisku pieaugumu Latvijā.
Saslimstība ar trihinelozi pieaugusi par 600%, vēsta LIC, difterija - par 200%, seksuāli transmisīvās slimības un kašķis pēdējos gados ir pieaudzis vairākkārt, izteikts saslimstības pieaugums bijis vērojams ar zarnu infekcijām utml.
Jautājums - kāds ir šādas informācijas mērķis? Vai tas palīdz uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību un izvairīties no infekcijas slimībām, vai rada lieku uztraukumu un bažas?
Manuprāt, vēstījums lasītājam, ko pauž šis un līdzīgi ziņojumi, ir ļoti vienkāršs - Latvijā plosās daudzas infekciju slimības (kurš gan vēlas slimot ar kašķi vai trihinelozi?) un vienīgais, kas no šīm infekcijām var pasargāt - ir LIC. Tāpat man ir grūti nesaistīt šo ziņu ar Veselības ministrijas ieceri reorganizēt LIC.
Rodas retorisks jautājums - vai tiešām LIC apzinīgi veicis visus darbības nolikumā noteiktos uzdevumus, tajā skaitā organizēt infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumus, lai pasargātu iedzīvotājus no infekciju slimībām?
Infekciju slimības atšķirībā no citām slimībām izraisa dzīvs organisms, piemēram, baktērija, vīruss, tārps vai kašķa ērce. Vai saslimušo pacientu (ar kašķi, trihinelozi vai hlamidiozi) ārstēšana LIC ir vienīgais veids, kā pasargāt sabiedrību no šim slimībām? Vai tomēr būtiskākā ir prevencija, kas vēl joprojām ir LIC kompetence?
Tieši LIC uzdevums ir skaidrot iedzīvotājiem, kāpēc infekciju saslimšanu skaits noteiktos apstākļos ir pieaudzis, kā no tām var izsargāties, kuras ir tās iedzīvotāju riska grupas, kas var saslimt ar konkrēto slimību. Tāpat LIC ir jāsniedz informācija, kur vērsties saslimšanas vai aizdomu par infekcijas slimību gadījumā. Jānorāda, ka infekciju slimības ārstē ne tikai LIC, bet arī infektologi reģionālajās slimnīcās, ģimenes ārsti, terapeiti un citi speciālisti.
Piemēram, trihinelozi var iegūt cilvēki, kuri pārtikā lieto meža dzīvnieku (biežāk mežacūku) nepārbaudītu gaļu vai ārpus sertificētām kautuvēm nokautu (nezināmas izcelsmes) cūkgaļu. Pasliktinoties sociālekonomiskajiem apstākļiem, nevar izslēgt iespēju, ka iedzīvotāji vairāk lieto uzturā pašu nomedītu vai pašu audzētu gaļu. Par to liecina arī saslimstības dati. LIC, konstatējot šīs infekcijas pieaugumu, nav veicis savus tiešos pienākumus un organizējis trihinelozes profilakses un ierobežošanas pasākumus. Šie pasākumi nebūt neparedz tikai slimo pacientu ārstēšanu, bet arī pašvaldību, mednieku, lauku iedzīvotāju informēšanu par to, kas jādara, lai izsargātos no saslimšanas. Vienkāršu padomu sniegšana un to ievērošana varētu būtiski samazināt šīs slimības izplatību.
2011.gadā, pieaugot legionelozes slimnieku skaitam, Veselības ministrija bija spiesta iesaistīties un organizēt ierobežošanas pasākumus, lai gan tas ir tiešais LIC pienākumus. Problēma bija nonākusi pat līdz Tiesībsarga birojam un Saeimas Cilvēktiesību komisijai. Tieši namu novecojušās ūdensapgādes sistēmas un mazgāšanās iekārtu higiēniskais stāvoklis bija par iemeslu legionelozes uzliesmojumam Latvijā. LIC sadarbības trūkums ar pašvaldībām un namu apsaimniekotājiem, kā arī nepietiekoša iedzīvotāju informēšana par iespējām izvairīties no saslimšanas, radīja legionelozes saslimstības gadījumu pieaugumu. Patlaban, aktīvi sadarbojoties Veselības ministrijai un pašvaldībām, saslimšana būtiski mazinājusies. Iedzīvotāju informēšana par saslimstības pieaugumu ar legionelozi ir vairāk kā par maz, lai situācija atrisinātu pozitīvi un sabiedrības veselības interesēs.
Kašķa ārstēšanā un profilaksē liela nozīme ir epidemiologu sadarbībai ar izglītības iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu medicīnisko personālu un iestādes vadību. Kašķa izplatību var novērst veicot mērķtiecīgus pasākumus slimības ierobežošanai, nevis biedējot iedzīvotājus ar satraucošiem skaitļiem. Jāsecina, ka LIC šādas profilaktiskas darbības veic nepietiekošā apmērā, par ko liecina būtisks šīs slimības pieaugums.
Līdzīga situācija ir seksuāli transmisīvo slimību, īpaši hlamidiozes izplatības jomā. Lai savlaicīgi uzsāktu slimību ārstēšanu svarīgi panākt pacientu uzticību un pārliecināt tos par pašārstēšanās vai nepilnīgas izārstēšanās sekām. Šo pārslimoto un bieži neārstēto slimību sekas ir ģimeņu neauglības problēma, kas tieši šobrīd ir īpaši aktuāla, ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā. Arī seksuāli transmisīvo slimību atklāšanā un ārstēšanā LIC sadarbība ar ģimenes ārstiem, pašvaldību sociālajiem dienestiem un jauniešu organizācijām nav apmierinoša.
Veselības ministrija ir vērsusi LIC uzmanību uz nepietiekošu vakcinācijas aptveri iedzīvotāju vidū, kā rezultātā konstatēti jauni saslimšanas gadījumi ar difteriju. Par to LIC informējis Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, norādot, ka saslimstība pieaugusi par 200%.
Izvērtējot LIC darbību gan ārstnieciskajā, gan profilakses jomā, Veselības ministrija secinājusi, ka infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas jomā LIC darbība nav bijusi veiksmīga. Iestādes resursi tiek virzīti pārsvarā pacientu ārstēšanai, nepietiekoši plānojot un veicot profilakses darbu.
Tādēļ Veselības ministrija ir pieņēmusi lēmumu par LIC reorganizācijas procesa uzsākšanu un profilakses sadaļas stiprināšanu, lai Latvijā varētu uzsākt mērķtiecīgu infekciju slimību samazināšanu, kā arī nopietni pievērsties neinfekciju slimību profilakses pasākumiem.
Kā ziņots, reorganizācijas procesā plānots veidot Veselības ministrijas tiešās padotības iestādi - Slimību kontroles un profilakses centru.
Atpakaļ