Toksoplazmoze
Apskatīt komentārus (0)
03.01.2012
Vienkāršākais parazīts toksoplazmozes ierosinātājs, ar kuru var inficēties no kaķu fekālijām, var kļūt par šizofrēnijas vai maniakāli-depresīvās psihozes iemeslu.
Britu zinātnieki no Lidsas universitātes Integratīvās un salīdzinošās bioloģijas institūta ir pierādījuši, ka inficējot cilvēka smadzenes, tas paaugstina dopamīna saturu tajās.
Kaķa dāvana
Parazīts Toxoplasma gondii ir, kā saka zinātnieki, viens no visveiksmīgākajiem siltasiņu dzīvnieku parazītiem. Tas ir pirmdzīvnieks vienšūnas dzīvais organisms. Zīdītājdzīvnieku iekšienē tas eksistē divās formās, kas nomaina viena otru: aktīvajā formā parazīts intensīvi barojas, vairojas un uzbrūk saimnieka šūnām, kuru iekšienē tas var pāriet snaudošā formā cistā un tā saglabāties gadiem ilgi.
Tiek uzskatīts, ka ap 20% cilvēku nēsā sevī šo parazītu. Veselam cilvēkam T. Gondii parasti nerada nekādus simptomus. Taču, ja imūnais statuss ir pavājināts, piemēram, HIV vai citu iemeslu dēļ, toksoplazmoze var kļūt par nopietnu un pat dzīvībai bīstamu saslimšanu. Īpaši bīstama toksoplazmoze ir grūtniecēm.
Parazitējot šūnas iekšienē, T. gondii maina šūnas iekšējo vidi sev par labu, lai atvieglotu sev barības vielu iegūšanu un vairošanos, ar tai sekojošu citu šūnu inficēšanu. Ir pierādīts, ka tie pārveido saimniekšūnu šūnas skeletu un veido saites ar mitohondrijiem un citām šūnas organellām.
Žurkas un cilvēki sajūk prātā
No visiem organisma audiem toksoplazmozes ierosinātājs visvairāk apdraud smadzenes. Tas skar neironus un gliālās šūnas, kur veido cistas. Ar to ir saistīti novērojumi, kuru iemeslus zinātnieki līdz šim nesaprata. Ar toksoplazmozi inficētas žurkas un peles sāk uzvesties visai dīvaini: tās nebēg no kaķa, gluži otrādi, pulcējas uz tā smaku. Parazītam tāda anomāla uzvedība ir izdevīga tādējādi tas no inficētas peles nokļūst pie kaķa. Kas attiecas uz cilvēkiem, tad ir dati, ka inficēšanos ar toksoplazmozi bieži pavada šizofrēnija vai maniakāli depresīvā psihoze (ko mūsdienu valodā sauc par bipolārajiem traucējumiem).
Parazīts izdala cilvēka fermentu
Tikt skaidrībā ar šo sakarību mehānismiem izdevās bioķīmiskajā līmenī. Saviem pētījumiem zinātnieki parazītu audzēja cilvēka fibroblastu šūnu kultūrā. Viņi izanalizēja visus 106 fermentus, ko izdala parazīts. Daļu no tiem tas izmanto savas šūnas iekšienē, bet daļu izdala saimnieka šūnās.
Starp izpētāmajām vielām biologi atrada tirozīna hidroksilāzi fermentu, kas nekad agrāk nav atrasts pirmdzīvniekiem.
Tirozīna hidroksilāze katalizē aminoskābes tirozīna pārvēršanos par L- DOFA dopamīna priekšteci. Šis ferments ir svarīgākais posms dopamīna radīšanā.
T. gondii genomā zinātnieki atrada divus gēnus, kas kodē tirozīna hidroksilāzi: 77. m00053 un 31. m00940. Tie izrādījās ļoti līdzīgi atbilstošajiem zīdītāju gēniem. Šūnu kultūrā pētnieki pārbaudīja, ka šie gēni ir izteikti kā aktīvajā, tā arī pasīvajā parazīta formā. Pateicoties tiem, toksoplazmozes ierosinātājs sintezē tirozīna hidroksilāzi, bet tā pārvērš tirozīnu par L- DOFA. Vēl vairāk, parazīta ferments izrādījās bifukcionāls: tas strādāja gan ar tirozīnu, gan ar fenilalanīnu, ko tas pārvērta par tirozīnu.
Smadzeņu bioķīmija maina uzvedību
Kāpēc šīs bioķīmiskās pārvērtības vajadzīgas pašam parazītam pagaidām nav īsti skaidrs. Iespējams, ka L- DOFA tas izmanto šūnas sieniņas veidošanai. Taču saimnieka organismu tāda bioķīmija ietekmē ļoti spēcīgi. Tā noved pie nozīmīgas dopamīna līmeņa palielināšanās smadzenēs. Bez tam, L-DOFA veicina oksidatīvo stresu saimnieka šūnās. Biologi domā, ka tieši dopamīna daudzuma palielināšanās ir par iemeslu kā grauzēju anomālajai uzvedībai, tā arī cilvēka psihiskajām saslimšanām. Jo dopamīns ir neiromediators, kam ir svarīga loma dzīvnieku un cilvēku uzvedības regulēšanā. Kas attiecas uz šizofrēniju, tad tās saistība ar dopamīnu ģenētiskā līmenī neizraisa šaubas. Tieši dopamīns kalpo par iedarbības mērķi lielākajai daļai šizofrēnijas ārstēšanai lietojamo zāļu preparātu.
Mūsu pētījumi pirmo reizi ir parādījuši savstarpējo cēloņsakarību starp toksoplazmozes ierosinātāju, kas izsauc ķīmiskas izmaiņas smadzenēs, un šizofrēniju, - saka pētījuma vadītājs, profesors Glens Makkonki. mēs neapgalvojam, ka esam atraduši vienīgo šizofrēnijas iemeslu, jo šī slimība ir saistīta ar ļoti daudziem faktoriem. Taču mēs parādījām, kā infekcija, kas ir daudz biežāk sastopama, nekā šķiet, var ietekmēt slimības attīstību.
Ar dopamīnu ir saistītas ne tikai šizofrēnija un maniakāli-depresīvais sindroms, bet arī Parkinsona slimība, La Tureta sindroms (nepārvarama tieksme publiski lamāties), uzmanības traucējumi. Tādējādi zinātniekiem paveras plašs darbības lauks, lai noskaidrotu toksoplazmozes iespējamo lomu šajās saslimšanās.
(Informatīvais medicīnas tīmeklis: www.medicinform.net)
Atpakaļ