Vēl un vēl vienu reizi
Apskatīt komentārus (0)
04.11.2019
Cilvēki bieži jautā, cik dienas / nedēļas pēc aizdomīga kontakta var nodot asinis, lai veiktu analīzi uz HIV?
Eksistē dažādas analīžu metodes un jēdziens "seroloģiskais logs" (citādi "loga periods") – laika posms, kas ilgst no iespējamā inficēšanās brīža līdz tam, kad asinīs parādās tāds antivielu daudzums, ko var noteikt, veicot imūnfermentu asins analīzi vai vienkāršu eksprestestu. Šī perioda ilgums (līdz asinīs parādās HIV antivielas) pacientiem ir atšķirīgs – no 2 līdz 12 mēnešiem. Pēc statistikas 90% pacientu HIV antivielas nosakāmā daudzumā asinīs parādās 3 mēnešu laikā pēc inficēšanās. 9% inficēto tās iespējams atklāt 6 mēnešu laikā pēc infekcijas iegūšanas. Vēl 1% "seroloģiskais logs" turpinās ilgāk nekā 6 mēnešus. Mēdz būt gadījumi, kad vīruss organismā ir neaktīvā stāvoklī un neprovocē antivielu izstrādi līdz pat 3 gadiem. Optimālais laiks, kuram beidzoties antivielu diagnosticēšana būs maksimāli ticama (ar iespējamību 90-95%), ir 3 mēneši.
Pirmo antivielu testu (tajā skaitā bezmaksas eksprestestu HIV profilakses punktos) ieteicams veikt 6 nedēļas pēc iespējamā inficēšanās brīža, pēc tam tests obligāti jāatkārto vēl pēc 6 nedēļām.
Iemeslu viltus pozitīvam testa rezultātam ir ļoti maz. Ja veic eksprestestu, tie norādīti lietošanas instrukcijā. Viltus negatīvi testa rezultāti iespējami gadījumos, kad ir ieildzis "seroloģiskais logs" vai iestājusies AIDS terminālā stadija, kad antivielu izstrāde jau ir traucēta.
Bet ir arī citas diagnostikas metodes. Imūnfermentu asins analīzes un eksprestests ir lētas un vienkāršas metodes. Tāpēc tās izmanto skrīningam (masveida izmeklēšanai).
Taču, ja cilvēks ir gatavs piemaksāt par analīžu precizitāti, viņš jebkurā privātā laboratorijā var veikt kombinēto testu uz HIV antivielām un HIV antigēnu. Pirmo testu var veikt 17-21 dienu pēc iespējamā inficēšanās brīža, tad tests obligāti jāatkārto pēc 5 nedēļām. Šī metode atklāj HIV asinīs pat gadījumos, kad HIV antivielas vēl netiek izstrādātas vai arī vairs netiek izstrādātas, jo šis tests nosaka svešas izcelsmes olbaltumvielas esamību asinīs, ko satur tikai HIV, un vesela cilvēka organismā tā nevar būt.
Visos gadījumos, kad HIV tests ir pozitīvs, asinis obligāti pārbauda vēlreiz, izmantojot citas metodes, tajā skaitā kvalitatīvās (vīrusa klātbūtne), bet pēc tam kvantitatīvās (vīrusa kopiju skaits mililitrā asiņu) metodes.
Ir izplatīts maldīgs priekšstats, ka HIV gadījumā kopējā asins aina palīdz noteikt diagnozi. Tas tā nav. Ja ir AIDS, kopējās asins ainas rādītāji tiešām mainās. Samazinās leikocītu skaits, palielinās eritrocītu grimšanas ātrums. Taču šie laboratoriskie mērījumi ir nespecifiski. Tie neskaitās kritēriji, lai noteiktu diagnozi.
Savlaicīgi atklāt simptomus, kas liecina par inficēšanos ar HIV, ir sarežģīti. Reizēm to nemaz nav vai arī tie līdzinās vieglas saaukstēšanās simptomiem. Dažos gadījumos HIV infekcijas sākuma stadijā, 2 - 4 nedēļas pēc inficēšanās, var izpausties vētraini: ir augsta ķermeņa temperatūra, muskuļu un kakla sāpes, ilgstoša caureja un citi simptomi, kas raksturīgi daudzām infekcijas slimībām.
Ja infekcijas slimības simptomi ir parādījušies līdz 72 stundām pec riskantā kontakta, tiem nav nekāda sakara ar HIV infekciju, - cilvēki bieži nepamatoti krīt panikā šīs sakritības dēļ.
Atpakaļ