Zīmogs kavē ārstēšanu
Apskatīt komentārus (0)
06.12.2018
Autors: Inga Paparde | «HIV pacientiem uzliktais zīmogs kavē ārstēšanu» | Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai |
Šos jautājumus aktualizējušas nevalstiskās organizācijas pirms Starptautiskās HIV dienas, ko atzīmē 1. decembrī. Pašlaik Latvijā dzīvo 5580 cilvēku ar HIV. Ruta Kaupe, atbalsta centra visiem, kurus skar HIV/AIDS, Dia+logs vadītāja, uzsver, ka patiesais HIV inficēto skaits, kā tas noskaidrots apjomīgā Eiropas līmeņa pētījumā, sasniedz 7400 cilvēku – vismaz trešā daļa cilvēku, kuriem ir HIV, to nemaz nezina. Pētījumā arī atklājās, ka Latvijā HIV tiek diagnosticēts apmēram četrus gadus pēc inficēšanās. «Mums pašlaik ir ļoti svarīgi panākt, lai Latvijas iedzīvotāji vairāk testētos uz HIV, tāpēc ir nepieciešams paplašināt testēšanu, kā arī izstrādāt efektīvus risinājumus pacientu nosūtīšanai uz ārstēšanu,» saka R. Kaupe. Dati rāda, ka pašlaik galvenais ceļš, kā cilvēki inficējas ar HIV, ir heteroseksuāli kontakti (35 procenti no visiem jaunajiem reģistrētajiem gadījumiem 2017. gadā), piektā daļa ir intravenozo narkotiku lietotāji, bet vismaz trešajā daļā gadījumu nav noskaidrots, kā cilvēks inficējies. Pērn reģistrēti trīs gadījumi, kad bērns ar HIV inficējies no mātes, diemžēl divi šādi gadījumi reģistrēti arī šogad.
HIV ārstēšanu pašlaik saņem 38 procenti no reģistrētā pacientu skaita. No šā gada Latvijā ir atcelti visi ierobežojumi HIV infekcijas ārstēšanas uzsākšanai, valsts sākusi īstenot principu testē un ārstē, tas nozīmē piedāvāt pacientam zāles uzreiz pēc HIV apstiprināšanas. Tomēr, kā apliecina gan infektologi, gan pacientu biedrības, pacientu skaits pagaidām nav būtiski audzis, un tā pamatā nav tikai pacientu «ietiepība», jo diemžēl taupības režīmā līdz šim strādājusī veselības nozare atstājusi iespaidu arī uz pacientiem, kuriem vairākus gadus stāstīts, ka naudas nav, tāpēc jāgaida, kad veselības stāvoklis kļūs sliktāks, tad varēs sākt ārstēt. «Manī ir rūgtuma sajūta par to, ka pacienti nevēršas pēc ārstēšanās,» saka Aleksandrs Molokovskis, apvienības HIV.LV vadītājs, «daļa pacientu diemžēl nav motivēti būt veseli, drīzāk ir motivācija būt slimam, jo tad ir invaliditāte, pabalsts. Cilvēki baidās kaut ko zaudēt. Nevalstiskajām organizācijām trūkst spēka, lai visus cilvēkus ar HIV aptvertu un katram paskaidrotu ārstēšanās nozīmi. Būtiski testēšanos un ārstēšanos ietekmē pacientu stigmatizācija, HIV pacientiem – lai arī mēs runājam jau 20 gadu un mēģinām atspēkot mītus par HIV – ir uzlikts zīmogs. Viņu var nepieņemt darbā, uz viņu skatās ar aizdomām, pat slimnīcā viņam neļauj savu šķīvīti aiznest uz virtuvi. Mēs dzīvojam murgā!»
HIV ārstēšana nav tikai pašu ārstu un pacientu jautājums, jo zinātniski ir pierādīts, ka viena no galvenajām HIV profilakses sastāvdaļām ir efektīva cilvēku ārstēšana. Latvijas Infektoloģijas galvenā ārste Baiba Rozentāle atgādināja, ka visu HIV pacientu ārstēšana ir sabiedrības veselības jautājums, jo ārstējoties tiek panākta situācija, ka HIV pacients vīrusu neizplata un nevar citus inficēt. «Otrkārt, tas ir arī veselības aprūpes budžeta jautājums, jo, laikus ārstējot, mēs varam attālināt AIDS stadiju un situācijas, kad neārstēti cilvēki nonāk akūtā stāvoklī slimnīcā, un tas ir ne tikai bīstami cilvēkam, bet ļoti dārgi veselības aprūpei,» teica ārste.
Atpakaļ